Labības lauki nokrišņu dēļ
applūduši vien atsevišķās vietās Latgalē, bet kopumā lietus
graudkopjiem Latvijā līdz šim nav nodarījis lielu skādi un
graudaugi attīstās labi, stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un
izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars
Balodis.
“Lauki ir applūduši atsevišķās
vietās, kur negaiss un lietavas “trāpīja” vairāk. Tas
ir salīdzinoši lokāli,” sacīja Balodis, vienlaikus atzīstot,
ka Latgales pusē vietām nokrišņi patlaban pārsniedz normu, taču
laukaugu aktīvajā augšanas fāzē, kāda ir patlaban, tas nav tik
kaitīgi. Sliktāk, ja pārmitrs ir ražas novākšanas laikā.
Līdz ar to izslīkšanas risks draud
tikai atsevišķās vietās Latgalē, kur ir reljefaināka zeme, un
ieplakās uzkrājas vairāk ūdens. Zemgalē, kur pērn bija
ilglaicīgs sausums, mitruma līmenis augsnē tikai sāk atgriezties
normas robežās, līdz ar to plūdi nedraud. Arī Kurzemē kopumā
nav pārmitrs.
Balodis arī piebilda, ka augi šajā
attīstības stadijā ir gana izturīgi, un vietām applūdušie
lauki ilgi šādi neturēsies – ūdens, visticamāk, uzsūksies. Vien
atsevišķās vietās varētu ciest mazdārziņi un tajos stādītā
kartupeļu raža, kā arī lauki atsevišķās ieplakās, kur par
daudz lijis. Taču trauksmi esot pāragri celt un kompensācijas
pieprasīt neesot pamata.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs
teica, ka graudaugi Latvijā līdz šim nav sakrituši veldrē, jo
ziemāji ir vārpošanas stadijā. Jūlijā, kad vārpas kļūs
smagas, pastāv risks tiem sagāzties veldrē. Taču patlaban jūnijā
tas vēl nedraud.
Komentējot graudaugu attīstību,
Balodis to novērtēja diezgan atzinīgi. Ziemāji ir padevušies
biezi, mitrums un siltums tiem pietiek. “Ziemājiem joprojām ir
ļoti labs ražas potenciāls, jo mitruma pietiek. Arī vasarājiem
patīk silts un mitrs laiks, tie sadīguši labi. Izņēmums ir lauki
dažviet Zemgalē, kur sausuma dēļ pavasarī tie nav ideāli
sadīguši,” sacīja Balodis. Viņš piebilda, ka zemniekiem
vajadzētu uzpasēt laukus no kaitēkļiem, kuri siltos un mitros
laika apstākļos vairojas.
Balodis arī pastāstīja, ka daudzviet
jau savākts pirmā pļāvuma siens. Zāle pašreizējos laika
apstākļos aug labi, jo ir silts un mitrs, dodot labu siena ražu
lopkopjiem. Balodis pauda cerību, ka arī Latgalē, kur pēdējā
laikā bijis vairāk nokrišņu, sienu izdevies sekmīgi savākt
un tas nesapūs.
Jau ziņots, ka saskaņā ar LLKC sējumu
apsekojumiem kopējās ar ziemājiem apsētās platības šogad
valstī salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugušas – no 372
000 hektāru 2019.gadā līdz 390 000 hektāru 2020.gadā. Ziemas
kviešu platības aizņem vairāk nekā 343 000 hektāru, rudzi – 33
400 hektārus, ziemas mieži – 8500 hektārus, tritikāle – 5100
hektārus. Ziemas rapsis sēklu ieguvei iesēts 109 000 hektāru.
Foto: no arhīva
