Atsaucoties uz akadēmiķa Jāņa Stradiņa aicinājumu turēt godā un izcelt vēstures nozīmīgos notikumus, kas saistīti ar Jelgavas pili kā izglītības un zinātnes templi, Jelgavas pils dienvidu vārtu ejā ceturtdien, 23.decembrī, atklāta piemiņas plāksne, kas simbolizē Jelgavu kā augstākās izglītības Latvijā rašanās vietu, informē LLU pārstāvis Aigars Ieviņš.
«Jelgavai ir pamats lepoties, ka augstākās izglītības pirmsākumi Latvijas teritorijā meklējami tieši šeit, nevis Rīgā,» uzsver LLU mācību prorektors Arnis Mugurēvičs. Viņš stāsta, ka, ja nav ideju un mērķu, arī materiālie labumi neko nedod, savukārt aizvien augstāku izaicinājumu sasniegšanai bieži vien nepieciešams atskatīties pagātnē, lai šādi fakti kalpotu par lielisku motivāciju.Ir pagājuši vairāk nekā 210 gadi, kopš tieši Jelgavas pilī sāka runāt par augstāko izglītību – 1796.gada 23.martā Jelgavas akadēmijas padomē nolasīja Kurzemes ģenerālgubernatora Pētera Pālēna vēstuli, kurā tika uzdots izstrādāt priekšlikumus, kā pārvērst esošo akadēmiju par universitāti. «1800.gadā ap Ziemassvētku laiku pēc imperatora Pāvila I rīkojuma Jelgavā tika izveidota Jelgavas universitāte,» klāsta A.Mugurēvičs. Tiesa, augstskola pilsētā formāli pastāvējusi vien 109 dienas – naktī uz 1801.gada 12.martu galma sazvērnieki nogalināja Pāvilu I un jau 12.aprīlī tika izdots jaunā imperatora Aleksandra I rīkojums universitāti pārcelt uz Tērbatu. «Kā viens no argumentiem tolaik skanējis tas, ka Jelgavā ir mitrs un neveselīgs klimats,» skaidro mācību prorektors.Atklāšanas noslēgumā universitātes rektors Juris Skujāns solīja, ka arī turpmāk augstskola pētīs augstākās izglītības vēsturi Jelgavā un Latvijā, lai eju papildinātu vēl citas piemiņas plāksnes. Pils dienvidu vārtu eju rotā arī 2008.gadā atklātās piemiņas plāksnes par Jelgavas pils pamatakmens likšanu 1738.gadā, kā arī Kurzemnieku brīvlaišanu 1918.gadā.
