Ja augstākajā izglītībā vēl būs radikāli samazinājumi, to varēs salīdzināt ar veco anekdoti, kā čigāns mēģināja zirgu atradināt no ēšanas, bet tas nelietis beigās nobeidzās.
Šādu pārliecību intervijā aģentūrai BNS pauda Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektors Juris Skujāns. “Ir robeža, kuru pārkāpjot kaut ko risināt jau paliek problemātiski,” viņš piebilda.Viņš uzsvēra, ka pašlaik Latvijā augstākajai izglītībai ir atvēlēti mazliet vairāk nekā 50 miljoni latu un tas atbilst vienai ceturtajai daļai, ko saņem kāds pētnieciskais institūts rietumvalstīs vai arī kāda universitāte. Tādēļ Pasaules Bankas ierosinājums vēl samazināt valsts finansējumu nav izpildāms.”Ja tagadējo finansējumu samazina uz pusi, tad būtiski būs jāsamazina studiju budžeta vietu skaits, un tas savukārt nozīmē, ka ļoti liela daļa no nākamajiem studentiem dosies iegūt izglītību ārpus Latvijas. Turklāt tūliņ izteikti labākā situācijā nekā Latvija būs jau arī Igaunija un Lietuva, kas nozīmē, ka nebūs jādodas pat nekur tālu,” sacīja Skujāns.Viņaprāt, būtiski saglabāt augstskolas arī Latvijas reģionos, jo studiju laikā cilvēki sāk veidot ģimenes. “Ja reģionālās augstskolas tiek likvidētas, tas nozīmē, ka ar laiku noplicināsies arī reģions,” klāstīja LLU rektors.Turklāt valsts budžeta samazināšana var bremzēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu apguvi, jo augstskolām jānodrošina līdzfinansējums un priekšfinansējums. Problēmas rada arī joprojām neatrisinātais jautājums par augstskolu īpašumu atgūšanu.”Igaunijā īpašumus atdeva tūliņ pēc neatkarības atgūšanas. Tādēļ Igaunijā pašlaik augstskolas, piemēram, izmantojot savus īpašumus un citu finansējumu, var atļauties uzbūvēt lielu sporta centru. Pie mums tas praktiski nav iespējams,” minēja Skujāns.”Visiem arī būtu jāsaprot, ka mūsu valstī nav lētas izglītības. Mums speciālisti ir nepieciešami daudzās nozarēs, un, lai šos speciālistus sagatavotu, ir nepieciešami ieguldījumi. Turklāt jāiegulda ir daudzās nozarēs, kur mācāmo grupas nav lielas. Ja valsts samazinās no budžeta finansēto studiju vietu skaitu, iznākums var būt visai traģisks. Šīs mazās grupas būs ļoti, ļoti dārgas, un par to ir jādomā. Pašlaik galīgi netiek domāts ilgtermiņā,” kritiku pauda LLU rektors.Ja tomēr finansējums tiks samazināts, pēc Skujāna domām, ne vien turīgie, bet arī spējīgie jaunieši brauks studēt uz ārzemēm, bet daļa jauniešu “paliks aiz borta”.”Mēs varam minēt, ka uz pusi var samazināt budžeta finansēto studiju vietu skaitu. Bet ir skaidrs, ka šis eksperiments var beigties ļoti bēdīgi,” atzina Skujāns.LLU rektors apliecināja, ka finansējuma jautājums pārrunāts arī ar politiķiem, kuri solot to nesamazināt, “bet vai tagad daudz kam var ticēt”?
