Valdības plāns samazināt finansējumu augstskolām vēl par 40 procentiem salīdzinājumā ar 2009.gada budžetā paredzēto Latvijas Lauksaimniecības universitātē rosinājis diskusiju par vecuma cenza ieviešanu atsevišķos amatos.
«Vecuma cenzs profesora amata ieņemšanai pirms dažiem gadiem ar Satversmes tiesas lēmumu tika atcelts, tomēr, ņemot par paraugu igauņus, manuprāt, vajadzīgs kompromiss. Proti, augstskolas profesori var būt arī veci, ļoti cienījami zinātnieki, taču struktūrvienību – katedru un institūtu – vadībā vajadzētu izvirzīt jaunos. Igaunijā, piemēram, katedru vadītāju amatos ir gados jauni mācībspēki, kuri vēl nav docenti vai profesori,» stāsta LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Gunārs Pētersons.Viņš šo jautājumu plāno rosināt fakultātes domē. G.Pētersons ir vienīgais fakultātes vadībā, kura vecums ir līdz piecdesmit gadiem. Trīs fakultātē ietverto institūtu vadītājiem, kuri savā mūžā ļoti daudz veikuši fakultātes labā, diemžēl ir pāri septiņdesmit.Ne vienmēr jaunie mācībspēki ir gatavi uzņemties administratīvo slodzi. Tehniskās fakultātes dekāna vēlēšanās 2007.gadā atkārtoti tika ievēlēts profesors Māris Ķirsis, kurš fakultāti bija vadījis no 1985. līdz 1991.gadam. Viņš sarunā ar «Ziņām» atzina – amatu pieņēmis tikai tādēļ, ka jaunākie kolēģi uz to nebija pierunājami. Fakultātes bijušais dekāns profesors Kaspars Vārtukapteinis spriež, ka jaunos vajadzētu mudināt virzīties akadēmiskajā karjerā. Taču vecuma cenza ieviešana atsevišķiem amatiem, viņaprāt, nebūtu risinājums, jo ir enerģiski kolēģi, kuriem gadu skaits ir ļoti cienījams. Līdzīgās domās ir arī Ekonomikas fakultātes jaunā pasniedzēja Vizma Kūlupa.Lauku inženieru fakultātes docents Kārlis Siļķe piemin jau aizsaulē aizgājušo profesoru Ansi Zīvertu, kurš 2001.gadā (kad vēl pastāvēja vecuma cenzs profesora amatam), sasniedzot 65 gadu vecumu, tika atbrīvots no darba, taču turpināja lasīt lekcijas un vadīt zinātniskos darbus, nesaņemot algu. Tā tas bija divus gadus, līdz Satversme tiesa šo vecuma cenzu atcēla.«Domāju, ka liela daļa mūsu mācībspēku ir savas specialitātes un augstskolas patrioti un darbs turpināsies arī tad, ja ekonomiskās lejupslīdes apstākļos kādu laiku tam nebūs atbilstoša finansējuma,» piebilst K.Siļķe.
