Meklējot risinājumus aizvien pieaugošajai plaisai, kas veidojas
starp strauji mainīgo darba tirgu un augstākās izglītības piedāvājumu, janvāra
noslēgumā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) aizvadīta starptautiska
akadēmiskā konference “Studiju kvalitāte: pieredze un attīstības iespējas”.
Konferencē piedalījās vairāk kā 250 dalībnieku no 11 valstīm, lai diskutētu par
izaicinājumiem augstākajā izglītībā. Ar savu pieredzi dalījās gan
starptautiskās biznesa, gan akadēmiskās vides pārstāvji, informē LLU.
Prasmes būtiskākas par zināšanām
Pasaules Ekonomikas foruma tuvākās nākotnes prognozes par darba
tirgu liecina, ka līdz 2025. gadam pasaulē izzudīs līdz 85 miljoniem darba
vietu un tā vietā radīsies ap 133 miljoniem jaunu lomu. Šos procesus ietekmēs
mākslīgā intelekta un robotikas risinājumu attīstība, kas nodrošinās aptuveni
pusi no visu līdzšinējo darba uzdevumu izpildes.
Līdz ar to lielākais izaicinājums nākotnes darba tirgum būs
darbaspēka prasmju trūkums un nepieciešamība to pārvarēt. Futūrists Georgs
Muirs akcentē, ka darba devējam arvien mazsvarīgāks kļūs universitātes izdotais
augstākās izglītības diploms jeb zināšanas apliecinoši dokumenti, bet to vietā
kā galvenās tiks izvirzītas prasmes, ko jaunietis universitātē ir ieguvis un
kas būs noderīgas viņa uzņēmumam.
Būtiska pārkvalificēšanās vai prasmju uzlabošana līdz 2025. gadam
būs nepieciešama 70% no visiem pasaulē nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Kā
skaidro G. Muirs, pieprasījums pēc izglītības programmām, kurās var apgūt
jaunas prasmes, ievērojami pārsniedz pašreizējo piedāvājumu. Tādēļ
konkurētspējīgas augstākās izglītības iestādes būs tās, kas spēs nodrošināt
saviem absolventiem viņiem nepieciešamās prasmes, ko pieprasa uzņēmēji. Turklāt
nevis tikai vienu reizi mūžā, lai iegūtu pirmo augstākās izglītības diplomu un
atspēriena punktu profesionālajai dzīvei, bet gan periodiski piedāvājot
jaunākās atziņas un sniedzot atbalstu viņu karjeras līkločos.
Šādu pieeju augstākās izglītības iestādēm ļaus nodrošināt to
elastība un spēja piemēroties katras darba tirgus nozares un tajā strādājošo
vajadzībām. Tāpat kritiski veiksmes faktori būs tehnoloģiju izmantojums,
studentcentrēta pieeja un studentu pilsētiņu transformācija.
Ilgtermiņa skatījums uz darba tirgus vajadzībām
Lai piedāvātu jauniešiem nepieciešamās prasmes un viņi varētu
iekļauties strauji mainīgajā darba tirgū, LLU sākta apjomīga studiju programmu
pilnveide, kas paredz būtiskas izmaiņas, akcentējot ilgtermiņa skatījumu uz
darba tirgus vajadzībām. Par līdz šim paveikto starptautiskajā konferencē
informēja LLU studiju programmu direktori un atklāja, kā praktiski tuvina
augstāko izglītību darba tirgus vajadzībām. Galvenokārt tiek attīstīta
starpdisciplinārā pieeja un vairāku nozaru zināšanu un kompetenču integrēšana,
kas palīdz studējošajiem iegūt unikālas zināšanas un kompetences un vēlāk
veicinās viņu kā absolventu konkurētspēju.
Sagaidāms, ka pieprasījums pēc LLU absolventiem nākotnē pieaugs,
jo izmaiņas programmās īstenotas sadarbībā ar ārvalstu ekspertiem un Latvijas
darba devējiem, kuri pārzina globālās tendences un nozaru attīstības
potenciālu. Viņi izvērtē katru LLU piedāvāto programmu un rosina tajā
nepieciešamās izmaiņas, lai absolventi būtu gatavāki darba tirgum un pārvaldītu
prasmes, kas nepieciešamas nozaru uzņēmumiem.
Savukārt LLU mācībspēki, kuru spēcīgākā priekšrocība ir
teorētiskās zināšanas, pilnveido arī savu kompetenci, tuvāk iepazīstoties ar
uzņēmumiem, kuros strādās absolventi, izzina to vajadzības un attīstības
procesus. Līdzīgi kā studenti, kuri dodas studiju laikā praksēs uz uzņēmumiem,
mācībspēki no visām LLU fakultātēm šobrīd iesaistīti stažēšanās programmā
Latvijas uzņēmumos. Paralēli saviem profesionālajiem pienākumiem viņi 200
stundu apjomā darba devēju vadībā apgūst jaunas zināšanas un prasmes, kas tiks
iekļautas studiju kursos universitātē un būtiski papildinās teorētiskās
zināšanas.
“Tā ir nepieciešama un ļoti vērtīga sinerģija – mēs, uzņēmēji,
varam nodrošināt universitātei jaunāko informāciju par darba tirgu un
tendencēm, savukārt universitāte var stiprināt savu komandu un studiju
programmas. LLU komanda ir kā tilts starp uzņēmumiem un jaunajiem topošajiem
speciālistiem, un mēs visi esam ieguvēji, proti, nozare nākotnē iegūst
izglītotus, zinošus un motivētus gan darbiniekus, gan uzņēmējus,” stāsta viens
no LLU mācībspēku stažēšanās programmas vadītājiem, biedrības “Zaļo un Viedo
Tehnoloģiju Klasteris” un SIA “Kurzemes biznesa inkubators” pārstāvis Salvis
Roga.
LLU absolventiem visaugstākie nodarbinātības rādītāji darba tirgū
Jau šobrīd LLU absolventi biežāk kā citu Latvijas universitāšu
absolventi pēc studijām iegūst darba vietas un ir nodarbināti. To apliecina
Centrālās Statistikas pārvaldes 2020. gadā publicētie dati par augstākās
izglītības absolventu nodarbinātību gadu pēc studiju beigšanas. LLU uzrādījusi
visaugstākos nodarbinātības rezultātus universitāšu konkurencē, un līdz ar to
arī viszemāko bezdarba līmeni. Turklāt konkrēti lauksaimniecības programmu
absolventiem ir vieni no augstākajiem ienākumiem un visaugstākais
nodarbinātības līmenis pārējo tematisko jomu vidū.
“Augstais nodarbinātības rādītājs skaidrojams ar universitātē
piedāvāto studiju programmu specifiku un to augsto pieprasījumu darba tirgū.
LLU biozinātņu programmas ir unikālas Latvijā un nav apgūstamas citās
augstskolās, turklāt inženierzinātņu un sociālo zinātņu programmās esam
izveidojuši tādus specializācijas virzienus un unikālus studiju kursus, kam nav
analogu citās valsts augstskolās. Pat gadījumos, ja programmu nosaukumi šķiet
līdzīgi, Jelgavā studiju saturs ir būtiski atšķirīgs un tajā vairāk uzmanības
veltām studējošo praktisko iemaņu un kompetenču attīstīšanai, tādēļ LLU
absolventi ir ļoti pieprasīti,” stāsta
LLU rektore Irina Pilvere.
Viņa akcentē, ka jau vairākus gadus novērojama tendence – LLU
studentus darba devēji nodrošina ar apmaksātām darba vietām jau studiju prakses
laikā, līdz ar to absolventi studiju noslēgumā iegūst gan augstākās izglītības
diplomu un nepieciešamās prasmes, gan savu pirmo darba vietu. Turklāt pārsvarā
visās jomās pieprasījums pēc jauniem speciālistiem pārsniedz reālo studētgribētāju skaitu, un augstais
nodarbinātības līmenis būs stabils arī turpmākajos gados.
To apliecina arī SIA “Dynamic University” 2019. gadā veiktais
pētījums par darba tirgus pieprasījumu Latvijā, kas turpinās pārkārtoties par
labu speciālistiem ar augstāko izglītību. It īpaši jomās, kurās augstāko
izglītību var iegūt LLU.
Būtiskākais speciālistu trūkums prognozēts inženierzinātnēs,
ražošanā un būvniecībā, dabaszinātnēs, matemātikā un IT, kā arī veselības
aprūpes un sociālās labklājības jomā. Lauksaimniecības nozarē vairāk nekā puse
ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar nozarei atbilstošu augstāko izglītību ir
vecumā virs 50 gadiem, bet absolventu skaits šajā izglītības tematiskajā grupā
nav pietiekams, lai nodrošinātu šīs nozares pilnvērtīgu paaudžu maiņu.
Izteiktas darbaspēka novecošanās tendences vērojamas arī starp speciālistiem ar
izglītību inženierzinātnēs, piemēram, 56% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar
augstāko izglītību pārtikas ražošanas tehnoloģijās ir pirmspensijas vecumā un
vidējā termiņā pametīs darba tirgu. Jau šobrīd nepietiekams izglītota
darbaspēka piedāvājums ir IT, inženierzinātnes, apstrādes rūpniecības,
elektrotehnoloģijas, elektrotehnikas un būvniecības, kā arī citu tehnisko
zinātņu jomās.
Starptautiskā akadēmiskā konference
“Studiju kvalitāte: pieredze un attīstības iespējas” un SIA “Dynamic
University” īstenotais pētījums par darbaspēka pieprasījumu īstenoti ar Eiropas
Sociālā fonda finansiālu atbalstu projektā “Latvijas Lauksaimniecības
universitātes pārvaldības pilnveide”. Konferencē ar savu pieredzi izglītības un
attālināto studiju jomā dalījās viedokļu līderi starptautiskajā vidē –
futūrists Georgs Muirs, digitalizācijas eksperts tūrismā Nikolas Halls un
lauksaimniecības inženierzinātnes asociētais profesors no Čehijas Jirī Mašeks-,
kā arī LLU mācībspēki un studējošie.
Foto: LLU
