Trūcīgas un maznodrošinātas personas var iesaistīties īslaicīgos
sezonas darbos, nezaudējot šo statusu, uzsver Labklājības ministrija (LM).
Gadījumā, ja trūcīgas ģimenes vai personas materiālais
stāvoklis ir uzlabojies, pašvaldības sociālais dienests vienu reizi gadā neņem
vērā trīs mēnešu ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas
apmēram, aģentūru LETA informēja labklājības ministres padomnieks komunikācijas
jautājumos Jānis Zariņš.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV)
atgādina, ka valstī noteiktā ārkārtējā situācija drīz beigsies, līdz ar to
beigsies arī lielākā daļa likumā noteikto atbalsta pasākumi Covid-19 seku
novēršanai, tomēr joprojām tiks turpināts atbalsts darba tirgus stabilizēšanai.
“Šovasar, kad krīzes dēļ daudzās jomās ir
izteikts darbaspēka trūkums, tā ir iespēja sezonas darbos iesaistīt arī
personas, kuras nereti izvēlas nestrādāt, jo baidās zaudēt sociālo
atbalstu,” norādīja ministre.
Ministre uzskata, ka trūcīgo un maznodrošināto
iesaistīšana sezonas darbos ir iespēja, ko var izmantot lauksaimnieki, kas ceļ
trauksmi par darba roku trūkumu. Darbaspēka resursi meklējami arī bezdarbnieku
rindās, jo no 60 dienām uz četriem mēnešiem pagarināts periods, kurā
bezdarbniekam gada laikā ļauts strādāt īslaicīgus darbus, nezaudējot
bezdarbnieka statusu.
Šāda norma iekļauta Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likumā.
Labklājības ministrijas apkopotā informācija liecina,
ka 2019.gadā tika nodarbināti 3340 sezonas laukstrādnieki. Vidējais ienākums uz
vienu sezonas laukstrādnieku pērn bija 422 eiro.
Covid-19 krīzes laikā valdība pieņēmusi virkni lēmumu,
lai cilvēku iesaistīšanos darba tirgū padarītu elastīgāku, tostarp, ar
grozījumiem Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā pagarināts periods,
uz kuru bezdarbnieks drīkst iesaistīties īslaicīgos darbos, nezaudējot
bezdarbnieka statusu.
Foto: pixabay.com
