Latvijai nonākot augstākajā no četrām
valdības šodien atbalstītajām Covid-19 izplatības riska kategorijām, līdz ar
citiem ierobežojumiem darbotos tikai pirmās nepieciešamības preču veikali,
slēgtu izklaides vietas un tiktu ierobežoti veselības aprūpes pakalpojumi.
Kā vēstīts, ministri otrdien pieņēma
Veselības ministrijas piedāvāto stratēģiju Covid-19 apkarošanā. Tā paredz
četras riska kategorijas, no kurām pirmā ir viszemākā un ceturtā visaugstākā.
Šobrīd esam trešajā riska kategorijā, skaidroja premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Plānā, kurā skaidrota ierobežojumu
ieviešana pie konkrētiem saslimstības rādītājiem, ir izvirzīti trīs faktori,
kas vainu atsevišķi vai arī kombinācijā ar citiem noved pie ceturtās riska
kategorijas jeb ļoti augsta riska situācijas.
Viens no šiem faktoriem Covid-19
hospitalizēto pacientu skaits. Tam sasniedzot 80% no slimnīcu kapacitātes,
tiktu sasniegta ceturtā riska kategorija. Tāpat ceturtā riska kategorija tiktu
sasniegta, ja saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju par 50%
pārsniegtu vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Pēdējais faktors ir
mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu
vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.
Plāns paredz, ka šādā situācijā nāktos
kopā ar iepriekš minētajiem ierobežojumiem noteikt 50 cilvēku pulcēšanās limitu
gan iekštelpās, gan ārtelpās. Tāpat šādā situācijā nenotiktu nedz publiski,
nedz privāti pasākumi, ar izņēmumu attiecībā uz bērēm. Kultūras jomā notiktu
tikai grāmatu izsniegšana bibliotēkās, kamēr pārējie pasākumi būtu atcelti.
Tāpat šādā situācijā reliģiskās darbības
vietas pārtrauktu darbību un dievkalpojumi notiktu tikai attālināti.
Sabiedriskās ēdināšanas vietās ēdienu izsniegtu tikai līdzņemšanai, savukārt
darbavietās, papildu tām, kurās patlaban jau ir spēkā šāda prasība, būtu
jāvalkā mutes un deguna aizsegi. Darbību pārtrauktu ne tikai bāri vai šāda tipa
iestādes, bet arī aktīvās izklaides vietas, piemēram, baseini un piedzīvojumu
takas.
Vienlaikus, nonākot ļoti augsta riska situācijā,
amatiermākslas un māksliniecisko kolektīvu grupu, kā arī interešu un
profesionālās ievirzes izglītības klātienes nodarbības nenotiktu, kamēr
individuālajās nodarbībās būtu jāievēro divu metru distance. Nenotiktu arī
bērnu nometnes, kā arī klātienes nodarbības pieaugušo profesionālajā
tālākizglītībā.
Papildus tiktu noteikts, ka sporta treniņi
notiek tikai ārtelpās, grupas lielumam nepārsniedzot 20 cilvēkus un ievērojot
divu metru distanci. Iekštelpās notiktu tikai pieaugušo izlašu, proti, Latvijas
Olimpiskās vienības (LOV) un Latvijas Paralimpiskās vienības (LPV), kā arī
profesionālu sportistu treniņi kontrolētā veidā.
Nenotiktu arī sporta sacensības, izņemot
augstākā līmeņa starptautiskās sporta sacensības olimpiskajos sporta veidos
pieaugušajiem bez skatītājiem kontrolētā veidā.
Sporta treniņi fitnesa un trenažieru
zālēs, kā arī iekštelpu sporta klubos pārtrauktu darbību. Tāpat darbību
pārtrauktu arī sporta bāzes. Iespējams izņēmums būtu šo iestāžu izmantošana
Latvijas pieaugušo izlašu, LOV, LPV un profesionālu sportistu treniņu
nodrošināšana kontrolētā veidā.
Sasniedzot minēto riska līmeni, pirmskolās
darbotos dežūrgrupas, kamēr 1. līdz 6.klasēm izglītības process notiktu tikai
vienas klases apmēros un daļēji attālinātā formātā. Skolēni 7. līdz 12.klasē
mācītos attālināti, savukārt speciālo izglītības iestāžu darbs tiktu organizēts
atbilstoši pašvaldības lēmumam. Profesionālās un augstākās izglītības
audzēkņiem mācības notiktu daļēji attālināti.
Tiesu procesi šādā scenārijā klātienē
notiktu tikai neatliekamos gadījumos. Vienlaikus tiktu paplašināta rakstveida
procesu un attālināto procesu izmantošana, savukārt ieslodzītos uz tiesu
nekonvojētu. Tiesas pakalpojumi būtu pieejami tikai attālināti.
Vienlaikus sociālās aprūpes centros tiktu
atceltas apmeklētāju vizītes, bet slimnīcās nenotiktu apmeklējumi un tiktu
ierobežoti ambulatorie pakalpojumi, izņemot smagi slimiem vai paliatīviem
pacientiem atbilstoši slimnīcas stingri noteiktajiem ierobežojumiem. Tāpat
tiktu ierobežoti ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.
Tiktu veiktas izmaiņas Hospitalizācijas
plānā, reģionālajās slimnīcas pārprofilējot savas gultas, kamēr pacienti tiek
novirzīti uz zemāka līmeņa slimnīcām. NMPD izsaukumi varētu tikt atteikti un
pacienti tiktu nodoti ģimenes ārstu uzraudzībai.
Attiecībā uz ambulatorajiem veselības
aprūpes pakalpojumiem tiktu ieviesti stingri ierobežojumi ar izņēmumu attiecībā
uz neatliekamo palīdzību, ģimenes ārstu sniegtajiem veselības aprūpes
pakalpojumiem, lai nodrošinātu veselības aprūpes nepārtrauktību, tostarp
attiecībā uz zaļo koridoru.
Paredzētā testēšanas jauda šajā situācijā
būtu vidēji 6000 Covid-19 izmeklējumi dienā.
Plānā skaidrots, ka katrai riska pakāpei
rekomendētie pasākumi netiek ieviesti vienlaicīgi, bet pakāpeniski, vadoties
pēc faktoriem, kas ir vadošie konkrētajā situācijā.
Uzsvērts, ka reģionālā līmenī Covid-19
ierobežojumu ieviešana tiek apsvērta, ja Covid-19 14 dienu kumulatīvā
saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 50% no valsts vidējā rādītāja.
Tiek norādīts, ka jebkura darbība jebkurā
fāzē var tikt papildus ierobežota vai apturēta reģiona vai valsts mērogā, ja
tiek konstatēta sakarība ar Covid-19 izplatības riskiem.
Tāpat tiek uzsvērts, ka plānā ir norādīti
maksimālie risinājumi katrā riska fāzē, pirms šo risinājumu ieviešanas var tikt
ieviesti starprisinājumi atbilstoši katras nozares plānotajiem pasākumiem.
Minētais plāns, kā šodienas preses
konferencē skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP), “ietver ne vien
epidemioloģiskus kritērijus, bet tas ir komplekss, vairāku nozaru redzējums uz
ierobežojumiem, kas ir jāpiemēro noteiktās infekcijas izplatības fāzēs”.
Vizuālas uztveres labad plānā tika
izmantotas krāsas – sarkanā krāsa nozīmē, ka izplatība ir ļoti augsta, savukārt
zaļa, ka zema. Patlaban, vadoties pēc Viņķeles paustā, “esam oranžajā zonā
– tieši pa vidu”, bet attiecīgie ierobežojumi jau ir pieņemti. Tādējādi,
epidemioloģiskajai situācijai būtiski pasliktinoties, Latvija nonāktu pēdējā
ļoti augsta riska situācijas fāzē, kas tiek apzīmēta ar sarkanu krāsu.
“Mēs ceram, ka ar šo izdosies
inficēšanās līkni, pirmkārt, stabilizēt un tad, divu līdz trīs nedēļu laikā,
novērot arī kritumu,” par esošajiem ierobežojumiem komentēja ministre.
Tikmēr pretējā scenārijā – beidzoties krāsu zonām – valdībai būs jālemj par ārkārtējās
situācijas ieviešanu, skaidroja politiķe.
“Esmu pārliecināta, ka Latvijas
sabiedrība ir ļoti līdzestīga, apzinīga un sadarbīga, un mēs no šāda scenārija
spēsim izvairīties,” piebilda Viņķele, atzīmējot, ka efektu varēs redzēt
ne ātrāk nekā divu nedēļu laikā. Savukārt attiecībā uz slimnīcās ievietoto
skaita samazināšanas, politiķe prognozē nobīdi.
Tāpat ministres ieskatā ir svarīgi, lai
“mēs netestētu dabā un realitātē Latvijas veselības aprūpes sistēmas
izturību”, jo Covid-19 dēļ citas slimības nav pazudušas.
Jau ziņots, ka nesen ieviesta virkne ierobežojumu
tostarp attiecībā uz pulcēšanos skaitu, masku valkāšanu un sabiedriskās
ēdināšanas vietām, kā arī sportu.
Foto: pixabay.com
