Labklājības ministrija (LM) plāno nākamgad būtiski
palielināt birokrātisko slogu pašvaldībām un paredzēt jaunu funkciju par
nodokļu nomaksas kontroli sociālajiem dienestiem, kas nav samērīga un
pilnvērtīgi īstenojama. Tāpēc Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina rast
citu efektīvu risinājumu nodokļu sistēmas sakārtošanā, informē LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja, padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Liene Užule.
LM
rosinātās izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz,
ka gadījumos, kad pašnodarbinātajam vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam mēneša
ienākumi būs mazāki par valstī noteikto minimālo algu, minimālā obligāto
sociālās apdrošināšanas iemaksa nebūs jāveic. Vienlaikus ar grozījumu likumā
tiek paredzēta jauna funkcija pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas pēc
būtības ir nodokļu nomaksas kontrole – individuāls darbs ar ekonomiski aktīvu
iedzīvotāju, proti, pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kura
ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo algu jeb 500 eiro no nākamā
gada.
Tas
nozīmē, ka minētajam nodokļu maksātājam vismaz reizi ceturksnī būs jāvēršas
pašvaldības sociālajā dienestā, lai pierādītu, ka ienākumi ir zemāki nekā
minimālā alga, kā arī jāskaidro iemeslus, kādēļ ienākumi ir tik zemi.
Sociālajam dienestam būtu jāizvērtē cilvēka ienākumi un sadarbība, jāpieņem
lēmums par cilvēka ienākumu atbilstību noteiktiem kritērijiem, jāizsniedz
izziņa, kuru nodokļu maksātājs iesniegtu Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūrā (VSAA). Tomēr sociālie darbinieki strādā ar iedzīvotājiem, kuriem ir
noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, kā arī iedzīvotājiem, kuri
nonākuši krīzes situācijā. Turklāt sociālajam dienestam nav informācijas par
saimnieciskās darbības veicēju (pašnodarbināto un mikrouzņēmēju) reālajiem
ienākumiem.
Papildus
sociālajiem dienestiem neraksturīgas funkcijas noteikšana samazinās sociālo
darbinieku kapacitāti un palielinās noslodzi, pārvēršot sociālo dienestu par
kontroles iestādi. Tomēr sociālā dienesta darba pamatbūtība ir atbalsta un
palīdzības sniegšana mazaizsargātām sociālām grupām – trūcīgām personām,
cilvēkiem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem u.c., norāda LPS.
Savukārt
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārziņā ir nodokļu nomaksas kontrole un
iedzīvotāju konsultēšana. Tāpēc LPS uzsver, ka informācija par konkrētā cilvēka
ienākumiem jau ir VID rīcībā, kas īsteno
savlaicīgus pasākumus, kā arī nodokļu administrācijas pārbaudes – nodokļu
revīzijas (auditus), tematiskās pārbaudes un datu atbilstības pārbaudes. Tā
rezultātā VID var tikt precizēta informācija par tiem nodokļiem un to apmēru,
kas cilvēkam ir noteiktā termiņā jānomaksā.
Līdz ar to
LPS akcentē, ka nav jāparedz sociālajiem dienestiem neadekvātas un tā darba
pamatbūtībai neraksturīgas funkcijas, vienlaikus palielinot administratīvo
slogu. Valstī jau ir nodrošināta nodokļu kontroles sistēma un atbildīgā iestāde
VID.
Saskaņā ar
VSAA datiem 2019. gadā apmēram 110,6 tūkst. no sociāli apdrošinātām personām
darba ņēmēju un pašnodarbināto personu ienākumi jeb obligāto iemaksu objekts
bija no 0,01 līdz 429,99 eiro mēnesī.
Šo personu vidējais veicamo obligāto iemaksu objekts jeb gūtie ienākumi bija
218,76 eiro mēnesī.
Salīdzinājumam vispārējā režīmā vidējie ienākumi vienam darba ņēmējam 2019.
gadā bija 796 eiro mēnesī.
Foto: pixabay.com
