Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nesagaida, ka valdībā tiks
piedāvāts pieņemt jebkādus jaunus ierobežojumus Covid-19 izplatības riska
mazināšanai.
Kariņš žurnālistiem pēc Sadarbības sanāksmes sēdes atzina, ka minēto
secinājis pēc sarunas ar veselības ministru Danielu Pavļutu (AP).
Ministru prezidents akcentēja, ka galvenais ir virzīties uz vakcinēšanas
pret Covid-19 turpināšanu, kas arī nesīs pozitīvo efektu.
Vaicāts, vai koalīcijā ir apspriesta “D” scenārija ieviešana,
ņemot vērā izmaiņas epidemioloģiskajā situācijā, kā arī, vai šī scenārija
ieviešana varētu atcelt centralizētos eksāmenus un pasaules čempionātu hokejā
Latvijā, Kariņš sacīja, ka valdība pirms dažām nedēļām ir pieņēmusi luksofora
principu jeb kārtību, pie kādiem apstākļiem nepieciešami stingrāki
ierobežojumi. Šodien veselības ministrs valdības partneru tikšanās laikā esot
teicis, ka pašreiz neviens no kritērijiem vēl nav izpildījies.
“Katru dienu pieaug vakcinēto cilvēku skaits un veidojas imunitāte,
kas apturēs vīrusa izplatību. Mēs savā ziņā skrienamies ar laiku. Kurš būs
veiklāks – vīruss ar aplipināšanu, vai mēs ar vakcīnu,” teica premjers,
aicinot cilvēkus koncentrēties uz vakcināciju.
Tāpat viņš piebilda,- ja strauji mainītos apstākļi uz slikto pusi, valdība
lemtu, ko darīt, un apspriestu šādu iespējamību plašāk koalīcijā. Vienlaikus
premjers atzīmēja, ka šāda apspriede nav bijusi, jo tādu apstākļu nav.
Atbildot uz jautājumu, vai šajās brīvdienās nepieciešams ieviest
komandantstundu, Kariņš vērsa uzmanību, ka pasaules pieredze liecina, ka, sākot
ar 40% pilnīgi vakcinētiem iedzīvotājiem, Covid-19 izraisītā slimība sāk
atkāpties. Pēc Veselības ministrijas pašreizējām aplēsēm šādu līmenī Latvijā
varētu sasniegt jūnija otrajā pusē vai beigās, izrietēja no premjera paustā.
Ar potēšanās procesu ir redzama “gaisma tuneļa galā”, un jāliek
uzsvars, lai vakcinēšanas process ietu uz priekšu, pauda premjers. Ir arī
jāgatavojas laikam, kad sāks samazināties to cilvēku skaits, kuri paši meklē
iespējas vakcinēties, jo tad valstij, Veselības ministrijai būs aktīvi jāuzrunā
tie, kuri līdz šim ir neizlēmīgi.
Kariņš uzsvēra, ka tiek saņemta informācija, ka slimnīcās nonāk tie
cilvēki, kuru prioritārās grupas vairākus mēnešus ir atvērtas, proti, vecāka
gada gājuma cilvēki. Tāpēc viņš mudina pieteikties cilvēkus vakcinēties, jo tas
var pasargāt viņu dzīvības, tāpat premjers aicina jauniešus uzrunāt savus
vecākus un vecvecākus, lai palīdzētu viņiem pieteikties vakcinēties.
Covid-19 slimība joprojām paliek bīstama, tāpēc ir ļoti svarīgi nepulcēties
iekštelpās un valkāt sejas maskas, pauda valdības vadītājs.
“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija
Golubeva pauda, ka veselības ministrs Pavļuts uzskata, ka ir ļoti būtiski
skatīties uz situāciju slimnīcās, kur tā, par laimi, vēl nav mainījusies un
gultu skaits, kas tiek izmantots slimniekiem, ir stabils. Arī asa veida
saslimstības pieaugums netiek novērots, taču ir jāturpina visu laiku vērot šo situāciju,
jo var gadīties, ka šī situācija pasliktinās un “tad gan mums būtu
jārīkojas”, pauda politiķe.
“KPV LV” frakcijas vadītājs Māris Možvillo kritizēja to, ka
notiekot nodarbošanās ar cilvēku biedēšanu, un akcentēja, ka iedzīvotāji ir
noguruši no “šausmu filmas” šajā jautājumā. Politiķis aicināja vairāk
komunicēt ar sabiedrību, skaidrot un iejusties cilvēku situācijās. Viņš
norādīja, ka saistībā ar situācijas skaidrošanu gan Saeima, gan Ministru
kabinets nav bijis uzdevumu augstumos.
Politiķis norādīja, ka noteiktajos ierobežojumos ir daudz nepārdomātu
lietu, kas it kā ir sīkumi, bet vēl vairāk rada iedzīvotāju neapmierinātu.
Cilvēki jau ir noguruši no draudiem par aizliegumiem, akcentēja Možvillo.
Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks
Krišjānis Feldmans pauda, ka Saeima zināmā mērā ir devusi laiku izvērtēt
saistībā ar Covid-19 ierobežošanu pieņemto lēmumu kvalitāti, gan arī to, kā
turpmāk komunicēt ar sabiedrību. Feldmans akcentēja, ka tagad vienīgā atbilde
ir “vakcinēt, vakcinēt un vakcinēt”, un politiķis aicinu visus tos,
kuri nevelta pilnu enerģiju šī procesa “maksimālai norisei”, to sākt
darīt, jo vēl arvien atpaliekam no agrāk uzstādītā mērķa – 100 000 vakcinēto
nedēļā. Vakcinācijas temps palielinās, bet vēl pietiekami strauji
nepietuvināmies sabiedrības vakcinēšanas atbilstošai aptverei, pauda Feldmans.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzeme un
brīvībai”/LNNK līderis Raivis Dzintars uzsvēra, ka problēma nav
ierobežojumu trūkums uz papīra, bet situācija ar lielas daļas sabiedrības
neticību un noraidošo attieksmi pret ierobežojumiem, kam pamatā ir dažādi
iemesli.
Politiķis norādīja, ka tā daļa, kura uzskata, ka Covid-19 ir nopietns
risks, arī izmanto iespēju vakcinēties un arī viņiem veidojas lielāka neiecietība
pret nepārdomātiem ierobežojumiem. Nepārdomāti ierobežojumi, kuri nav pamatoti
jaunākajos pētījumos, kā tieši tie palīdzētu, var drīzāk nodarīt ļaunumu, nekā
dot labumu arī no epidemioloģiskā viedokļa, pauda Dzintars.
Kā ziņots, “D” scenārijs paredz, ka darbinieki klātienē strādā
tikai ar darba devēja pamatotu rīkojumu, lai nodrošinātu būtisku neatliekamu
darbu nepārtrauktību, ko nevar veikt attālināti savā dzīves vietā. Šajā
scenārijā plānots atļaut sniegt tikai būtiskus pakalpojumus un strādātu tikai būtiski
ražošanas uzņēmumi, bet šo uzņēmumu, tostarp tirdzniecības pakalpojumu
sniedzēju atbalsta darbinieki maksimāli strādātu attālināti.
Attiecībā uz pārvietošanos un pulcēšanos “D” scenārijs paredz
pienākumu uzturēties savā dzīvesvietā vienas mājsaimniecības ietvaros, bet
atstāt dzīvesvietu būtu atļauts tikai pamatotas nepieciešamības gadījumā,
piemēram, lai dotos iepirkties, saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus,
aprūpētu dzīvniekus, veiktu fiziskās aktivitātes.
Reliģiskās darbības veikšanas vietas klātienē darbotos tikai reliģisko
svētku dienās, tāpat tiktu pārtraukta muzeju darbība ārtelpās un dabas taku
darbība.
“D” scenārijs paredz mācību procesa norisi rīkot attālināti visās
izglītības iestādēs, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi bērniem,
kuru likumiskie pārstāvji paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu. Savukārt
sporta norise notiktu tikai individuāli ārtelpās, izņemot Latvijas pieaugušo
izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības
sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu
pilngadīgu profesionālu sportistu treniņi ārtelpās. Šajā scenārijā nenotiktu
nekādi sporta pasākumi.
Veselības aprūpē tiktu nodrošināta tikai neatliekamā medicīniskā un akūtā
palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, Valsts
asinsdonoru centra sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, vakcinācijas
pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumi mājās, grūtnieču aprūpe un
laboratorijas pakalpojumi.
“A” scenārijs paredz, ka Covid-19 gadījumu skaits līdz 1.maijam
jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits – 3835, bet nāves
gadījumu skaits varētu sasniegt līdz 548 gadījumiem. Savukārt kontaktpersonu
loks veidotu 43 822 gadījumus.
“D” scenārijā Covid-19 gadījumu skaits veidotu 11 765 gadījumus,
hospitalizēti tiktu 1647 cilvēki, bet mirušo skaits varētu būt līdz 235
gadījumiem. “D” scenārijā kontaktpersonu skaits varētu būt līdz 18
824.
No ekonomiskā aspekta “D” scenārijā negatīvā fiskālā ietekme
pirmajā nedēļā veidotu 241,7 miljonus eiro, bet trīs nedēļās – 725 miljonus
eiro jeb 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Foto: no arhīva
