Latvijas Veselības un sociālās
aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sagaida, ka valdība
steidzami nāks klajā ar garantijām par to, ka turpmāko gadu
budžetā finansējums veselības aprūpes darbinieku algu
paaugstināšanai tiks piešķirts vismaz likumā paredzētajā
apmērā.
LVSADA aģentūrai LETA norādīja, ka
nozares finansējumu plānots samazināt gan absolūtos skaitļos,
gan procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt Latvijas
sabiedrībai par to netiek stāstīts. “Eiropas Komisiju valdība
ir maldinājusi, ziņojot, ka viss ir kārtībā,” uzsvēra
organizācijā.
Arodbiedrības ieskatā šādu maldinošu
informāciju satur Latvijas Stabilitātes programma 2019.
–2022.gadam. Programmā tiek apgalvots, ka “ar piešķirtā
papildu finansējuma pieaugumu Latvija kopumā ir spējusi nodrošināt
vidējo finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei atbilstoši
Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam
plānotajam finansējuma pieaugumam”.
“Patiesībā līdz pamatnostādnēs
plānotajam jau tagad pietrūkst vairāk par 700 miljoniem eiro.
Atbilstoši pamatnostādnēm un Veselības aprūpes finansēšanas
likumam, valsts finansējumam veselības aprūpei 2020.gadā
jāsasniedz vismaz 4% no IKP. Diemžēl programma 2022.gadā sola
vien 3,5%,” skaidroja LVSADA.
Par konstatētajām neatbilstībām
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aprīlī informēja Saeimas
Eiropas lietu komisiju. Toreiz deputāti tikai pieņēma informāciju
zināšanai.
“Sekas šādai bezatbildībai kļūst
aizvien jūtamākas. Pirmkārt, tas ir darba roku trūkums nozarē un
ar to saistītais pakalpojumu pieejamības un kvalitātes
apdraudējums,” pauda organizācijā, piebilstot, ka par darbinieku
trūkumu veselības aprūpē un tā izraisītajām sekām LVSADA
ilgstoši ir informējusi gan sabiedrību, gan politiķus.
Pēdējos gados tam pastiprinātu
uzmanību pievērsa arī Pasaules Banka un Eiropas Komisija, turklāt
šogad savu vārdu par problēmas nopietnību ir bildusi arī Valsts
kontrole.
LVSADA cer, ka situācijā, kad mediķu
trūkuma dēļ ir ticis atkārtoti traucēts darbs valsts lielākajās
pilsētās, gan Saeima, gan valdība beidzot rīkosies ātri, atklāti
un atbildīgi.
Jau ziņots, ka Daugavpils reģionālajā
slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju
veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un
reanimatologu noslodzi, otrdien sociālajā tīklā “Facebook”
informējis slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.
Foto: no arhīva
