Laika periodā no 1.maija līdz 6.jūnijam ar Covid-19 visbiežāk
saslimuši veikalu pārdevēji un uzņēmumu vadītāji, liecina Ekonomikas
ministrijas sagatavotais ziņojums par par Covid-19 saslimstības
sociālekonomisko analīzi, ko otrdien uzklausīja valdība.
Šajā laika posmā, vērtējot pēc profesijām, ar Covid-19
saslimuši 608 veikalu pārdevēji, 462 rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji, 395
rūpniecības un citi strādnieki, 360 pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi,
296 māju, viesnīcu un biroju apkopēji un to palīgi, 279 komercpakalpojumu un
administratīvie vadītāji, 267 tirdzniecības un iepirkumu aģenti un starpnieki,
258 pārvaldes vecākie speciālisti.
Arī starp kopumā ar Covid-19 saslimušajiem līdz
6.jūnijam visvairāk ir rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji – 3920, tiem seko
veikalu pārdevēji – 3890, individuālās aprūpes darbinieki – 3600,
pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi – 3270 un rūpniecības un citi
strādnieki – 2750.
Vērtējot procentuāli no kopējā nozarē nodarbināto
skaita, lielākais ar Covid-19 saslimušo skaits līdz 6.jūnijam konstatēts
veselības un sociālajā aprūpē, kā arī pakalpojumu nozarē, kurās saslimuši 18%
no kopējā nozarē nodarbināto skaita. Valsts pārvaldē un aizsardzībā saslimuši
12%, apstrādes rūpniecībā un izglītības nozarē – katrā pa 11% no nodarbināto
skaita. Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē saslimuši 10% no nodarbinātajiem,
arī nekustamā īpašuma operāciju nozarē saslimušo īpatsvars ir 10%.
Pa 9% no nozarē nodarbināto kopējā skaita saslimuši
pārējā rūpniecībā, transporta un uzglabāšanas, kā arī finanšu un apdrošināšanas
nozarē. Tirdzniecībā saslimušo īpatsvars bijis 8% no nozarē nodarbinātajiem.
Arī laika posmā no 1.maija līdz 6.jūnijam lielākais ar
Covid-19 saslimušo īpatsvars ir pakalpojumu nozarē – 2,4% no nozarē
nodarbinātajiem, tai seko apstrādes rūpniecība (1,4%), operācijas ar nekustamo
īpašumu (1,3%), valsts pārvalde un aizsardzība (1,3%), administratīvo un
apkalpojošo dienestu darbība (1,2%), transports un uzglabāšana (1,1%),
izglītība (1,1%), tirdzniecība (1,1%), finanses un apdrošināšana (1,1%).
Kopumā Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija
liecina, ka starp “Top 40” nozarēm ar lielāko saslimušo īpatsvaru
pārsvarā ir nozares, kurās dominē privātais sektors.
EM Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš valdības
sēdē sacīja, ka no šiem datiem ministrijai ir vairāki galvenie secinājumi –
saslimšana noteiktās profesijās notiek neatkarīgi no ierobežojumiem un atbilst
kopējām saslimšanas tendencēm valstī, savukārt vairāk vakcinētajās profesijās,
piemēram, sociālās aprūpes centru darbinieki, saslimstības samazināšanās notiek
daudz straujāk nekā valstī vidēji.
Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) bažas
raisīja straujais saslimstības pieaugums starp veikalu darbiniekiem maijā,
savukārt Salmiņš skaidroja, ka nereti inficēšanās notiek ārpus tiešās profesijas
un ārpus darba. Tomēr Kariņš norādīja, ka, acīmredzot, veikali nav bijusi
drošākā darba vide tiem, kas tur strādā.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sacīja, ka no
šiem datiem ir skaidrs, ka vakcīnas darbojas un profesijās, kurās vakcinācijas
aptvere ir vislielākā, saslimstība samazinās straujāk.
Tāpat Pavļuts uzsvēra, ka nav tik vienkārši pateikt,
kur cilvēki saslimst visbiežāk. “Skaidrs, ka saslimstība brīvi un
vienmērīgi izplatās visā sabiedrībā,” viņš teica.
Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra
epidemiologs Jurijs Perevoščikovs komentēja, ka cilvēkiem riski ir vienādi
visās profesijās. “Pavasarī tika atvērti veikali – saslimstība izplatījās
šajos darba kolektīvos. Skaidrs, ka saslimstība vienmērīgi un nekontrolēti
izplatās visā sabiedrībā – ja visi būtu vairāk vakcinēt, saslimstības kritums
būtu tāds kā sociālās aprūpes darbiniekiem,” viņš sacīja.
Foto: pixabay.com
