Saeimas trešdien konceptuāli atbalstītais likumprojekts par
tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta ir vairāk cilvēku
biedēšana, nevis izglītošana par to, ka tikai ar vakcināciju sabiedrība var
pasargāt sevi no Covid-19 sekām, šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta
Panorāma” sacīja Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina.
Viņasprāt, ir izteikts dialoga trūkums starp valdību,
Veselības ministriju un sabiedrību, lai kopīgiem spēkiem rastu risinājumus
cīņai ar Covid-19.
“Būtu jāsēžas pie viena galda, jāapzinās riski, kas
mums stāv priekšā, un neizpildītie mājasdarbi vai kļūdas un jārisina tās kopā.
Tikai izglītojot sabiedrību, mēs panāksim vēlamo rezultātu,” uzskata
Ortveina, un piebilda, ka minētais likumprojekts varētu nenākt arī par labu un
sabiedrību vēl vairāk sadalīt vakcinācijas atbalstītājos un noliedzējos.
Uz jautājumu, kā viņa kopumā raksturotu pašreizējo
situāciju veselības aprūpē, Ortveina atbildēja, ka pašlaik ir ļoti trauksmainas
sajūtas, jo medicīnas darbiniekiem ir atkal jābūt gataviem, ka saslimstība ar Covid-19
varētu atkal pieaugt, ko noteikti veicinātu saslimšana ar daudz lipīgāko jeb
delta paveidu.
“Jāsaprot, vai mums ir pietiekami resursi,
pietiekami daudz cilvēku. Pats būtiskākais – lai mums visiem būtu apziņa, ka ir
jāvakcinējas pret Covid-19, tas ir vienīgais veids, kā sevi pasargāt no smagām
sekām. Katru pacientu uztveram kā potenciāli infekciozu. Skaidrs, ka mums ļoti
negribētos atkal ietērpties pingvīnu tērpos, svīst un ar ārkārtīgām pūlēm
iznest savas darba stundas, jo tas samazina darba kapacitāti un iedragā mūsu
spējas rūpēties par citiem pacientiem,” sacīja Ortveina.
Jau ziņots, ka Saeima vakar konceptuāli atbalstīja
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas
paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist
darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina
vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.
Par likumprojektu balsoja 45 deputāti, un pret bija 20
parlamentārieši.
Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro, galīgo,
lasījumu noteikts 18.augusts.
Ja vēlāk augustā vai septembrī likums tiks pieņemts
arī galīgajā lasījumā, tad opozīcijas pārstāvji plāno vākt 34 deputātu
parakstus, lai uz laiku apturētu likuma izsludināšanu un mēģinātu panākt tā
nodošanu izlemšanai referendumā.
Jau vēstīts, ka likumprojekta autori norādījuši, ka
grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai
un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām
sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt
epidemioloģiski drošu darba vidi.
Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka
amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un
jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi
ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas
sertifikāta esamību.
Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19
sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.
Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka situācijā, kad
darbinieks nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu, kas nepieciešams darba
pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst
veicamajam darbam vai ieņemamam amatam, kas saistīts ar epidemioloģiski droša
pakalpojuma nodrošināšanu. Tajā pašā laikā likumprojekts paredz darba devēja un
darba ņēmēja tiesības vienoties par darbinieka bez Covid-19 sertifikāta
nodarbināšanu, veicot citus pienākumus.
Gadījumos, ja personai ir objektīvi attaisnojoši
iemesli, kāpēc tā nav ieguvusi Covid-19 sertifikātu, darba devējam nav tiesību
izbeigt darba vai dienesta attiecības un situācija risināma atbilstoši
normatīvajiem aktiem, kas regulē darba vai dienesta attiecības.
Tāpat likumprojekts paredz, ka darba devējam būs
aizliegts uzteikt darba līgumu vai izbeigt dienesta attiecības ar Covid-19
sertifikātu neieguvušu grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz
vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, bet
ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka, uzliekot
pienākumu vakcinēties savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas
atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai.
Patlaban normatīvajos aktos nav noteikti atlīdzības nosacījumi, ja vakcinācijas
izraisīto komplikāciju rezultātā tiek nodarīts kaitējums veselībai vai
dzīvībai.
Izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja personai nav
sadarbspējīga sertifikāta, pakalpojumu klātienē tā varēs saņemt tikai tad, ja
to nebūs iespējams izdarīt attālināti vai arī attālināta pakalpojuma sniegšana
rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai. Vienlaikus netiks izslēgta
iespēja atsevišķos gadījumos arī personām bez sadarbspējīga sertifikāta, kas
apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, saņemt pakalpojumu klātienē.
Likuma grozījumi paredz Covid-19 sertifikāta prasību
visām amatpersonām. Likumprojektā ar jēdzienu “amatpersona” tiek
saprasta jebkura amatpersona valsts pārvaldē (gan tiešajā, gan pastarpinātajā),
tajā skaitā arī amatpersonas, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, un valsts
drošības iestāžu amatpersonas.
Tāpat regulējums paredz normu, kas ļauj darba devējiem
jau darbinieku atlases procesā pārliecināties, vai kandidātam ir sadarbspējīgs
sertifikāts, īpaši, ja atlase notiek uz amatiem, kurus var veikt tikai šādu
sertifikātu īpašnieki.
Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības lūgt pakalpojuma
saņēmēju apliecināt, ka tā ir persona, kurai ir sadarbspējīgs sertifikāts.
Attiecībā uz tiesu varu likumprojekts paredz, ka uz
tiesu varas un tiesu sistēmai piederīgo profesiju amatpersonām nav pamats
attiecināt prasību par sertifikātu, bet šīm personām ir paredzama iespēja
sniegt pakalpojumus arī tad, ja tiesnesis, notārs vai tiesu izpildītājs ir
veicis Covid-19 testu un tas ir negatīvs.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) iepriekš
valdības sēdē informēja, personai, kurai darba pienākumu veikšanai vakcinācija
ir noteikta kā priekšnoteikums, taču tā medicīnisku apsvērumu dēļ kādu laiku to
nevar veikt, valsts šajā laika periodā varētu segt Covid-19 testu izmaksas.
Tāpat ministrs atzīmēja, ka šajos grozījumos iekļauts
punkts, ka personām pēc vakcinācijas nevēlamu seku gadījumā tiktu nodrošināta
kompensācija.
Pēc 14.jūlija valdības sēdes Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē skaidroja, ka valdība nepieņem lēmumus
ar vieglu sirdi, tomēr Covid-19 pandēmijas apstākļos ir jādomā, kā maksimāli
pasargāt valsts iedzīvotāju veselību un dzīvības.
Kariņš uzsvēra, ka sabiedrību iespējams pasargāt no
Covid-19 ar vakcināciju, tāpēc valdība turpinās izmantot visus līdzekļus, lai
zināmās profesijās strādājošajiem vakcinācija pret Covid-19 būtu pienākums.
Foto: pixabay.com
