Tikai 12 dzīvokļu īpašniekiem balsojot par mājas pieteikšanu ES atbalstītajā mājokļu siltināšanas programmā, pagaidām izgāzusies mājas vecākā un apsaimniekošanas firmas nodoms Mātera ielas 33.namā veikt energoefektivitātes pasākumus, no kuru izmaksām pusi sedz ES.
Jau ziņots, ka septembra pirmajā pusē Mātera ielas 33.mājas vecākais Jānis Klīve bija nolēmis doties pie katra no 90 ēkas dzīvokļu saimniekiem, lai skaidrotu ieguvumus, ja māju pieteiktu siltināšanas programmā. Tā viņš nolēma darīt, jo 3.augustā notikusī sapulce izvērtās haotiska, daļa iedzīvotāju kļuva agresīvi, tādēļ nav bijis iespējams izskaidrot nedz plānotos ieguldījumus, nedz ieguvumus un darbu izmaksas.«Daudzi šajā krīzes periodā kļuvuši neticīgi un piesardzīgi. Viņi netic ne valstij, ne bankām, ne NĪP un nu vairs arī man kā mājas vecākajam,» septembrī secināja J.Klīve.Taču mēneša laikā ticību iedzīvotājos nav izdevies atgriezt. Piektdienas, 9.oktobra, vakarā Jelgavas Valsts ģimnāzijas zālē bija ieradies 41 dzīvokļa pārstāvis. Mājas vecākais J.Klīve slavēja iedzīvotāju atsaucību, jo «iepriekšējās sapulcēs mēs esam bijuši pat tikai divatā».Kaut arī sākotnēji dzīvokļu īpašnieki rāmi noklausījās gan J.Klīves, gan SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) un Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras (ZREA) pārstāvju stāstījumā, jau pēc pusstundas skolas zālē valdīja haoss. Dzīvokļu pārstāvji cits caur citu mēģināja pārkliegt mājas vecāko, NĪP un ZREA pārstāvjus, varēja noprast, ka ieguvumi no siltināšanas daļu sanākušo nemaz neinteresē. Iedzīvotājiem tika skaidrots, ka nākotnē siltuma cenas tikai augs, ka energoefektivitātes pasākumi palielina mājas vērtību, ļauj taupīt siltumu un maksu par apkuri samazināt vismaz par 30 procentiem, bet pēc siltināšanas NĪP apņēmusies apsaimniekošanas maksu samazināt līdz 11 santīmiem par kvadrātmetru. Sasummējot ieguldījumu izdevumus un ietaupījumu no ieguvumiem, dzīvokļu īpašniekiem tika skaidrots, ka kredītsaistības nākamos piecus gadus uz vidēji 45 kvadrātmetru dzīvokli radītu papildu četru latu izmaksas mēnesī. Tomēr daži sanākušie klaigājot norādīja, ka viņiem tādas naudas neesot. Sapulces beigās norisinājās balsojums. Tajā 12 dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par siltināšanu, 28 bija pret, bet viens no balsojuma atturējās. Dzīvokļu īpašnieki arī nolēma, ka pārējo viedokli mājas vecākais drīkst uzzināt, veicot dzīvokļu īpašnieku aptauju. Tādējādi, kaut arī pagaidām siltināšanai pateikts skaidrs «nē», mājas vecākais J.Klīve vēl cer pārliecināt iedzīvotājus.Jau ziņots, ka, nosiltinot piecstāvu ēkas fasādi, nomainot kāpņu telpu ieejas durvis un pagrabu logus, kā arī esošos radiatorus aprīkojot ar regulēšanas mehānismu, Mātera ielas 33.mājas iedzīvotāji jau šoziem pamanītu 30 procentu energoefektivitāti un virkni citu ieguvumu. Dzīvokļu īpašnieku vienotību par siltināšanas nepieciešamību gan sašķobījušas paredzamās darbu izmaksas.Ar domu, ka «vecā mājā nav izdevīgi veikt milzīgus ieguldījumus», jau vasaras sākumā vairums Mātera ielas 33.nama 90 dzīvokļu īpašnieku vienojās, ka siltināšana ir nepieciešama, bet jāveic tikai minimāli darbi par iespējami zemākām izmaksām.Sākotnēji mērķis bijis panākt vismaz 20 procentu energoefektivitāti, atzīst mājas vecākais Jānis Klīve.Ēkas apsaimniekotāja SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) organizēja nama energoauditu, pēc tam izrēķinot gan nepieciešamos siltināšanas darbus, gan to izmaksas. Sākotnējie aprēķini daļu dzīvokļu īpašnieku darījuši bažīgus, vai namu maz siltināt, liecina pēc 3.augusta kopsapulces tapusī un 62 dzīvokļu pārstāvju parakstītā vēstule, kas bija publicēta arī «Ziņās». Mājas vecākais gan atzīst, ka Simts tūkstoši latu – tā ir summa, ko iepriekš dzīvokļu īpašniekiem mājas vecākie piedāvājuši tērēt energoefektivitātes pasākumiem.Aprēķināts, ka tādā summā iekļautos ēkas fasādes siltināšana, ieejas durvju un pagrabu logu nomaiņa un radiatoru aprīkošana ar regulatoriem.Fasādes siltināšana paredz arī nomainīt pirms 35 gadiem celtās mājas dubultā stikla sienas kāpņu telpās. Šī iecere iedzīvotājos izraisījusi pretrunīgu attieksmi, jo daļa uzskata – stikla siena kāpņu telpas padara siltas, gaišas un mājīgas.Taču energoaudits atklājis ikvienam pamanāmu faktu, ka savulaik celtniecībā izmantotais dubultais stikls ziemas salā izplešas un saplēš ēkas sienu, turklāt nenodrošina kāpņu telpas ventilāciju. Savukārt radiatoru regulatori ļautu katrā dzīvoklī nodrošināt optimālu un tā iemītniekiem tīkamu vidi, jo līdz šim bijis tā, ka daļā mitekļu ziemā ir par karstu, savukārt citos salst. Šis ieguldījums ļautu uzskaitīt, cik siltuma patērēts katrā dzīvoklī, kā arī mudinātu iedzīvotājus taupīt enerģiju – plānots, ka pēc siltināšanas 30 procentu no patērētās siltumenerģijas izmaksām sadalītu proporcionāli uz katru dzīvokli, savukārt atlikušos 70 procentus dzīvokļu īpašnieki maksātu pēc individuālā patēriņa. Uzskaitot ieguvumus, J.Klīve uzsver – 50 procentu izmaksas sedz ES, turklāt būvniecības cenas ievērojami kritušās. Tomēr vēl būtiskāka ir vismaz 30 procentu tēriņu ekonomija uz siltuma rēķina, iespēja katram pašam regulēt temperatūru savā dzīvoklī, vizuāli glīta mājas fasāde un palielināta ēkas (un līdz ar to – dzīvokļa) kā nekustamā īpašuma vērtība.Aptuvenie aprēķini liecina, ka pēc siltināšanas uz katru dzīvokli (ar vidēji 45 kvadrātmetru platību) izdevumu ekonomija gadā būtu 80 latu, savukārt izmaksas par darbu veikšanai ņemto kredītu – 130 latu. Tādējādi lēšams, ka, piemēram, piecu gadu termiņā dzīvoklim izdevumi palielinātos par nedaudz vairāk kā četriem latiem mēnesī. J.Klīve gan uzsver, ka konkrēti un, ticamākais, vēl zemāki tēriņi būs zināmi, kad konkursa kārtībā noteiks būvdarbu veicēju.NĪP tehniskais direktors Uldis Lazdiņš apliecina, ka sadarbībā ar mājas vecāko apsaimniekotājs vēl «meklē kopsaucēju, lai par minimāliem līdzekļiem panāktu maksimālu efektu».
