Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, un izsakot bažas par
epidemioloģisko situāciju Latvijā, mediķi vērsušies pie Saeimas un valdības ar
aicinājumu rīkoties, lai tiktu novērsts straujš saslimstības palielinājums, informēja
Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
VM, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC),
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās
universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes
slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)
speciālisti ar atklātu vēstuli vēršas pie Saeimas un Ministru kabineta, izsakot
bažas par šā brīža epidemioloģisko situāciju un nepieciešamo rīcību, lai
novērstu strauju saslimstības palielinājumu.
Medicīnas iestāžu speciālisti brīdina, ka pēdējo
nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji skaidri parāda, ka epidemioloģiskā
situācija būtiski pasliktinās. Saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts
teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un
jauniešu vidū.
Latvijā aptuveni 90% gadījumu izplatīts ir Covid-19
celms B.1.1.7 jeb daudz lipīgākais vīrusa Lielbritānijas variants. Sekas
epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanas gadījumā var būt smagākas,
tādēļ jāizvairās no tikšanās ar cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības, jāstrādā
attālināti, ja tas ir iespējams, un jāievēro citi drošības pasākumi, teikts
medicīnas speciālistu atklātajā vēstulē.
Šā brīža saslimstības kumulatīvais 14 dienu rādītājs
ir 435 Covid-19 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ievērojami
pārsniedz vidējo saslimstības līmeni Eiropas Savienības valstīs, kur tas ir
340, un atbilst pagājušā gada decembra epidemioloģiskajai situācijai, kurā tika
izsludināta ārkārtējā situācija medicīnā un valdība bija spiesta ieviest
striktus drošības pasākumus.
Ārkārtēja situācija medicīnā ir kā pēdējais signāls
sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta un ir
nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, uzsver
mediķi.
SPKC norāda, ka saslimstības pieaugums no nedēļas uz
nedēļu kopš aprīļa sākuma ir bijis 35,5%. Bet pagājušās nedēļas pieaugums pret
iepriekšējo nedēļu ir bijis visintensīvākais – 11,4%. Pēdējās divās nedēļās
saslimstības pieaugums novērots visas vecuma grupās, izņemot 70 gadi un vairāk,
kas skaidrojams ar vakcinācijas ietekmi.
No aprīļa sākuma turpina palielināties saslimšana gan
bērnu vidū līdz 18 gadiem, gan sociāli ekonomiskās vecuma grupās no 20-69
gadiem, bet visizteiktākais pieaugums pēdējo divu nedēļu laikā ir vecuma grupā
no 15 līdz 50 gadiem. Arī Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients ir
1,09, kas pārsniedz robežu “1”, tādējādi tas liecina joprojām par
infekcijas izplatīšanās pieaugumu.
SPKC norāda, ka viens no saslimstības pieauguma
iemesliem, kas tika novērots vairākās valstīs un tagad arī Latvijā, ir
Lielbritānijas paveids jeb B.1.1.7 parādīšanās ar augstāku izplatīšanās spēju,
kad inficēta persona inficē lielāku cilvēku skaitu, nekā inficējoties ar
iepriekš cirkulējošiem vīrusa celmiem.
Cits svarīgs iemesls, kas veicina Covid-19, kas ir
gaisa pilienu infekcija, izplatīšanos sabiedrībā ir sociālās distancēšanās
pasākumu neievērošana, pieaugot cilvēku mobilitātei, kontaktiem klātienē, kā
arī citu piesardzības pasākumu nepietiekama ievērošana.
NMPD direktore Liene Cipule norāda, ka, redzot
saslimstības pieaugumu, NMPD ir ļoti lielas bažas, ka var atkārtoties jau
pieredzētais pagājušā gada nogalē. NMPD brigādes ik dienu nonāca situācijās,
kad tuvākā slimnīca vairs nevar pieņemt pacientu, jo nav brīvu vietu. Dažkārt
pacienti ar dažādām saslimšanām bija jāved pat simts un vairāk kilometru tālāk.
Slimnīcas strauji pildījās, janvāra vidū tajās
vienlaikus ārstējās vairāk nekā 1200 Covid-19 pacientu. Jāsaprot, ka tās bija
gultas un mediķi, kuri iepriekš nodrošināja pacientu ārstēšanu ar cita veida
saslimšanām, līdz ar to iedzīvotājiem būtiski ierobežota bija citu ārstniecības
pakalpojumu sniegšana, uzsver Cipule.
“Lai arī pašlaik ir stiprināta slimnīcu kapacitāte,
tai vienmēr būs robežas. Mums visiem kopīgi ir jārūpējas, lai šīs robežas
netiktu sasniegtas,” aicina NMPD vadītāja.
BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece,
profesore Jana Pavāre norāda, ka pieaugot saslimstībai pārējā sabiedrībā,
palielinās saslimstība arī bērnu vidū. Pieņēmums, ka bērni ar Covid-19 neslimo
vai slimo vieglā formā, ir ļoti maldīgs.
“Ar Covid-19 slimojošo bērnu un jauniešu skaits,
kuriem nepieciešama ārstēšana slimnīcā, kopš janvāra ir stabili pieaugošs. Līdz
šim jau 80 bērniem ar akūtu Covid-19 bijusi nepieciešama ārstēšana BKUS.
Bērniem slimības gaita mēdz būt smaga, pat ar neiroloģiskām
komplikācijām,” brīdina Pavāre.
Bez jau minētiem stacionētiem akūta Covid-19
pacientiem, no janvāra kopumā vēl 16 bērniem konstatēti nopietni veselības
sarežģījumi pēc akūta Covid-19 pārslimošanas – multisistēmu iekaisuma sindroms
(multisystem inflammatory syndrome in children jeb MIS-C), astoņi no šiem
pacientiem stāvokļa smaguma dēļ tika ārstēti slimnīcas Intensīvās terapijas
nodaļā. Savukārt daļai bērnu arī pēc viegli pārslimota Covid-19 ilgstoši
saglabājas dažādas sūdzības, skaidro Pavāre.
PSKUS norāda, ka pēdējā laikā ir novērojama tendence,
ka ievērojami pieaug to pacientu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšanās
intensīvās terapijas nodaļās. Smaga slimības norise vērojama gados aizvien
jaunākiem pacientiem, tostarp arī tādiem, kuriem nav specifisku hronisku
saslimšanu. Patlaban vairākums šādu pacientu ir jaunāki par 60 gadiem.
Ilgstoša, sarežģīta ārstēšana, nopietna un
laikietilpīga rehabilitācija pēc izrakstīšanās no stacionāra – tie ir
jautājumi, kas dara bažīgus ārstus. Tādēļ PSKUS speciālisti uzsver, ka īpaši
būtiska ir aktīva iedzīvotāju vakcinācija, kas var palīdzēt mazināt slimnīcās
pacientu skaitu ar smagu slimības gaitu, jo slimnīcas ārstniecības resursi vēl
joprojām ir ierobežoti un tie pašlaik ir īpaši nepieciešami ārkārtas situācijas
laikā atliktajai plānveida ārstnieciskai palīdzībai.
“Mūsu kolektīva atsaucība vakcinācijai un tās
radītais pozitīvais iespaids – strauji krities inficēšanās gadījumu skaits
kolēģu vidū – lai kalpo kā uzmundrinājums un pozitīvs apliecinājums tam, ka
vakcinācija ir galvenais rīks, lai mūsu sabiedrība varētu atgriezties normālā
darba un dzīves ritmā,” pauž PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atzīst,
ka RAKUS ārstējas vairāk nekā trešā daļa Latvijas stacionāros esošo pacientu,
kas saslimuši ar Covid19 vīrusinfekciju un apmēram puse no tiem, kuriem ir
smaga slimības gaita. Viņu vidējais vecums ir 65 gadi. “Tie ir mūsu vecāki
un vecvecāki. Cilvēki, kurus ļoti mīlam un priecājamies par viņu nodzīvotajiem
gadiem, rūpēm par bērniem un mazbērniem. Taču, kopš janvāra slimnīcā nav bijis
tāds brīdis, kad reanimācijas nodaļās, kaut mirkli, personāls varētu atvilkt elpu
un sajust situācijas uzlabošanos,” saka Paeglītis, piebilstot, ka piektā
daļa reanimācijas pacientu, diemžēl, nomirst.
“Būtībā, tieši pašlaik, mēs esam pietuvojušies
slieksnim, lai saglabājot un vēl pastiprinot ierobežojumus, rudenī – pēc
visaptverošas vakcinācijas, varētu atgriezties normālā dzīvē. Vai arī
pakļauties mānīgai atsevišķu atvieglojumu ilūzijai un atkrist atpakaļ Covid-19
pandēmijas bezdibenī. Šis kritiens Latvijai var prasīt neskaitāmas cilvēku
dzīvības un neapturamu cilvēkresursu izdegšanu medicīnā,” brīdina
Paeglītis.
Labi apzinoties sabiedrības nogurumu no Covid-19 un
vēlmi atgriezties pie iespējami normālas ikdienas dzīves, mediķi aicina
izprast, ka pašlaik – pie nepārprotamas situācijas pasliktināšanās – nav
pieļaujama drošības pasākumu mazināšana. Tas izraisītu vēl straujāku
saslimstības pieaugumu, kas rezultētos gan slimnīcu pārslodzē, gan mirstības
pieaugumā.
Foto: pixabay.com
