Par streiku, kas varētu notikt septembra otrajā pusē, otrdien lēma Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome. Sēdē tika apstiprinātas vienas dienas brīdinājuma streika prasības.
Mediķiem jāārstē, lēmumi jāpieņem valdībaiKā zināms, SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» un slimnīcas «Ģintermuiža» darbinieki bijuši pārstāvēti gan pērnā septembra piketā pie Ministru kabineta, gan citās mediķu protesta akcijās, bet abu medicīnas iestāžu arodbiedrību pārstāvji jau agrāk «Ziņām» pauduši viedokli, ka šogad rīkosies atbilstoši kolektīva vēlmēm saskaņā ar LVSADA kopīgi lemto, bet tā, lai neciestu pacientu intereses.Savukārt SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» valdes locekļa vietniece Solveiga Ābola tīri cilvēciski un profesionāli nespēj iztēloties situāciju, kad pēkšņi varētu atteikt kādam sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.«Katram jādara savs darbs – mediķiem jāārstē, bet valdībai jāpieņem tādi lēmumi, kas atrisinātu problēmsituāciju,» uzskata S.Ābola.Līdzīgās domās ir arī slimnīcas «Ģintermuiža» Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune, jo «mediķu streiks nekad nesasniegs savu mērķi kā streiks tā tradicionālajā izpratnē, piemēram, kā smago automašīnu šoferiem Francijā – slimnīca nav tā vieta, kur tamlīdzīgas metodes var nest rezultātus».Valdība nepilda savus rīkojumus LVSADA padomes ārkārtas sēdē arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris paziņoja, ka līdz šim nav izdevies panākt vienošanos ar Veselības ministriju. Padome nolēma prasību par darba samaksas aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību atbilstoši valdības iepriekšējo gadu rīkojumiem iesniegt Saeimai un Latvijas valdībai.Bez tam LVSADA plāno gatavot pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai, kā arī atbalstīt arodbiedrības biedru civilprasības pret valdību par tiem nodarīto kaitējumu, kas radies, nesaņemot savam darbam pienācīgu atalgojumu.V.Keris ārkārtas sēdē paudis uzskatu, ka Latvijā viss ir kārtībā tikai «uz papīra» – veselības aprūpe tiek uzskatīta par prioritāti, ko paredz gan Nacionālais attīstības plāns, gan vairāki Ministru kabineta rīkojumi. Ja 2006.gadā valdība savus rīkojumus godīgi pildīja, tad 2007.gadā vairs ne. Pērn, veidojot 2008.gada budžetu, kopējais veselības aprūpes finansējums bija 3,58 procenti no iekšzemes kopprodukta, kas ir mazāk nekā iepriekšējos divus gadus.
