Nosiltinot piecstāvu ēkas fasādi, nomainot kāpņu telpu ieejas durvis un pagrabu logus, kā arī esošos radiatorus aprīkojot ar regulēšanas mehānismu, Mātera ielas 33.mājas iedzīvotāji jau šoziem pamanītu 30 procentu energoefektivitāti un virkni citu ieguvumu. Dzīvokļu īpašnieku vienotību par siltināšanas nepieciešamību gan sašķobījušas paredzamās darbu izmaksas.
Ar domu, ka «vecā mājā nav izdevīgi veikt milzīgus ieguldījumus», jau vasaras sākumā vairums Mātera ielas 33.nama 90 dzīvokļu īpašnieku vienojās, ka siltināšana ir nepieciešama, bet jāveic tikai minimāli darbi par iespējami zemākām izmaksām. Sākotnēji mērķis bijis panākt vismaz 20 procentu energoefektivitāti, atzīst mājas vecākais Jānis Klīve.Ēkas apsaimniekotāja SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) organizēja nama energoauditu, pēc tam izrēķinot gan nepieciešamos siltināšanas darbus, gan to izmaksas. Sākotnējie aprēķini daļu dzīvokļu īpašnieku darījuši bažīgus, vai namu maz siltināt, liecina pēc 3.augusta kopsapulces tapusī un 62 dzīvokļu pārstāvju parakstītā vēstule, kas bija publicēta arī «Ziņās». Mājas vecākais gan atzīst, ka sapulce izvērtusies haotiska, daļa iedzīvotāju kļuvuši diezgan agresīvi, tādēļ nav bijis iespējams izskaidrot nedz plānotos ieguldījumus, nedz ieguvumus un darbu izmaksas.«Daudzi šajā krīzes periodā kļuvuši neticīgi un piesardzīgi. Viņi netic ne valstij, ne bankām, ne NĪP un nu vairs arī man kā mājas vecākajam,» secina J.Klīve.Simts tūkstoši latu – tā ir summa, ko iepriekš dzīvokļu īpašniekiem mājas vecākie piedāvājuši tērēt energoefektivitātes pasākumiem. Aprēķināts, ka tādā summā iekļautos ēkas fasādes siltināšana, ieejas durvju un pagrabu logu nomaiņa un radiatoru aprīkošana ar regulatoriem.Fasādes siltināšana paredz arī nomainīt pirms 35 gadiem celtās mājas dubultā stikla sienas kāpņu telpās. Šī iecere iedzīvotājos izraisījusi pretrunīgu attieksmi, jo daļa uzskata – stikla siena kāpņu telpas padara siltas, gaišas un mājīgas. Taču energoaudits atklājis ikvienam pamanāmu faktu, ka savulaik celtniecībā izmantotais dubultais stikls ziemas salā izplešas un saplēš ēkas sienu, turklāt nenodrošina kāpņu telpas ventilāciju. Savukārt radiatoru regulatori ļautu katrā dzīvoklī nodrošināt optimālu un tā iemītniekiem tīkamu vidi, jo līdz šim bijis tā, ka daļā mitekļu ziemā ir par karstu, savukārt citos salst. Šis ieguldījums ļautu uzskaitīt, cik siltuma patērēts katrā dzīvoklī, kā arī mudinātu iedzīvotājus taupīt enerģiju – plānots, ka pēc siltināšanas 30 procentu no patērētās siltumenerģijas izmaksām sadalītu proporcionāli uz katru dzīvokli, savukārt atlikušos 70 procentus dzīvokļu īpašnieki maksātu pēc individuālā patēriņa. Uzskaitot ieguvumus, J.Klīve uzsver – 50 procentu izmaksas sedz ES, turklāt būvniecības cenas ievērojami kritušās. Tomēr vēl būtiskāka ir vismaz 30 procentu tēriņu ekonomija uz siltuma rēķina, iespēja katram pašam regulēt temperatūru savā dzīvoklī, vizuāli glīta mājas fasāde un palielināta ēkas (un līdz ar to – dzīvokļa) kā nekustamā īpašuma vērtība.Aptuvenie aprēķini liecina, ka pēc siltināšanas uz katru dzīvokli (ar vidēji 45 kvadrātmetru platību) izdevumu ekonomija gadā būtu 80 latu, savukārt izmaksas par darbu veikšanai ņemto kredītu – 130 latu. Tādējādi lēšams, ka, piemēram, piecu gadu termiņā dzīvoklim izdevumi palielinātos par nedaudz vairāk kā četriem latiem mēnesī. J.Klīve gan uzsver, ka konkrēti un, ticamākais, vēl zemāki tēriņi būs zināmi, kad konkursa kārtībā noteiks būvdarbu veicēju.NĪP tehniskais direktors Uldis Lazdiņš apliecina, ka sadarbībā ar mājas vecāko apsaimniekotājs vēl «meklē kopsaucēju, lai par minimāliem līdzekļiem panāktu maksimālu efektu». Kad galīgās tāmes būs sagatavotas, mēneša laikā J.Klīve dosies uz katru dzīvokli un tā īpašniekam skaidros ieguldījumus un paredzamos ieguvumus.Kā informē Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras pārstāve Inese Bērziņa, līdz šim ES struktūrfondu aktivitātē «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi», kas paredz par ES naudu segt pusi izmaksu, no Jelgavas saņemti pieteikumi par divu ēku siltināšanas projektiem. Kūtri izrādījušies ne vien mūsu pilsētas, bet visas Zemgales māju pārvaldītāji – pirmajās četrās kārtās no reģiona iesniegti septiņi pieteikumi. Kopumā aģentūra saņēmusi 71 iesniegumu, un aktīvāki par jelgavniekiem izrādījušies gan mazo Limbažu iedzīvotāji (četri pieteikumi), gan valmierieši, kas ar 21 iesniegumu izvirzījušies līderos.
