Šī gada siltā ziema ir labvēlīga kaitēkļu attīstībai, aģentūrai
LETA atzina mežsaimniecības inženiere un ainavu dizainere Vineta Radziņa.
Viņa uzsver, ka parasti ziemas sals ir tas, kas
ierobežo kaitēkļu attīstību. Šogad jau ir modušās ērces, kuru kustīgums janvārī
ir gana neierasta parādība, norāda speciāliste.
Vienlaikus ilgstošais siltums, visticamāk, būs
bijis labvēlīgs arī zāģlapsenēm, smecerniekiem, maijvabolēm, odiem un citiem
kukaiņiem, viņa uzsver.
Runājot par augu valsti, Radziņa norāda, ka tā ziemu
īsti šogad nav pieredzējusi, ko var redzēt pēc koši zaļās zāles. Parasti ziemā,
zemei sasalstot, zāle iegūst pelēcīgu toni, pavasarī mostas no jauna un sazaļo.
Šogad tā ir tik pat zaļa, kā novembrī.
“Augi lēnām mostas. Visā Latvijā lazdu masveida
ziedēšanu janvārī es neatceros piedzīvojusi. Zied daudzi pavasara augi – sākot
no agrās ziedētājas zalktenes līdz sniega rozēm, sniegpulksteņiem. Pumpuri
piebriest,” viņa sacīja.
Speciāliste skaidro, ka tas tādēļ, ka dienas kļūst
arvien garākas, ir vairāk saules gaismas un nav sniega segas, kura parasti šai
laikā atstaro saules siltumu. “Tas viss rada daudz siltākus laika
apstākļus, kā pierasts,” norāda Radziņa.
Par koku mošanos liecina arī tas, ka arī Piebalgas
pusē pilnā sparā tek kļavu sulas, piebilst mežsaimniecības inženiere.
Runājot par to, kas notiks ar augu valsti, ja uznāks
sals, Radziņa brīdina, ka tas uz augiem atstās nelabvēlīgu ietekmi, jo,
sākoties veģetācijai, augam ir noteikts temperatūras diapazons, kurā tas var
veiksmīgi attīstīties. Ja gaisa temperatūra atgriezīsies ziemai pierastajā jeb
ikgadējajā amplitūdā, tas augiem var būt postoši, viņa norāda.
“Ja ziemas tā arī nebūs, tad mēs varēsim
priecāties par ļoti agri ziedošiem pavasara augiem, agru pavasari kā tādu un,
visticamāk, piedzīvosim sausu pavasara otru pusi ar visām no tā izrietošajām
sekām,” prognozē Radziņa.
LETA jau ziņoja, ka jaunākās ilgtermiņa prognozes
liecina, ka februāris siltuma ziņā neatpaliks no decembra un janvāra.
Sagaidāms, ka arī februāra vidējā gaisa temperatūra
būs virs nulles. Līdzīgi kā ziemas pirmajos divos mēnešos, Atlantijas cikloni
nereti atnesīs brāzmainu vēju un nokrišņus.
Uzspīdot saulei, pieaugs varbūtība, ka gaisa
temperatūra sasniedz siltuma rekordus.
Februāra gaitā dienas garums palielinās par divām
stundām, un mēneša noslēgumā saule silda tāpat kā oktobra vidū, kad gaisa
temperatūra dažkārt vēl pakāpjas līdz +20 grādiem.
Parasti sniegs un ledus februārī kavē gaisa sasilšanu,
bet šoziem sniega nav ne Latvijā, ne apkārtējās teritorijās, turklāt ūdens jūrā
ir 1-4 grādus siltāks par normu.
Šo iemeslu dēļ arī martā iespējams liels skaits
siltuma rekordu.
Foto: pixabay.com
