No 27.aprīļa Latvijā ir izsludināts ugunsbīstamais periods, kas ilgs līdz rudenim un kura laikā mežos nav atļauts kurināt ugunskurus, kā arī braukt pa meža takām ar iekšdedzes dzinēja spēkratiem.
Sakarā ar līdzekļu trūkumu dežūras Zemgales virsmežniecības uguns novērošanas torņos ir atceltas. Saulainajā laikā strauji izžuvuši izkusušā sniega ūdeņi, un mežos augstākajās vietās ir ļoti sauss. Laika posmā no 21.aprīļa līdz 1.maijam Zemgales virsmežniecībā reģistrēti 14 ugunsgrēki. Pieci hektāri izdeguši 26.aprīlī Dobeles pagastā un 27.aprīlī Sidrabenes pagastā. Citviet zaudējumi ir mazāki. Dežurantu trūkumu ugunsnovērošanas torņos virsmežzinis Jānis Grava neuzskata par lielu problēmu, jo statistika liecina, ka no torņiem tiekot pamanīti tikai 12 procenti ugunsgrēku. Galvenokārt par mežu aizdegšanos ziņo vietējie iedzīvotāji un mežsargi, kā arī garāmbraucēji. Nākotnē gan iecerēts dežūras atsākt, tādēļ divi no pieciem Jelgavas rajonā esošajiem torņiem patlaban tiek atjaunoti. Jelgavas mežniecības mežzine Iveta Fridberga piebilst, ka Zemgales virsmežniecības ziemeļaustrumu puse ir puslīdz pārskatāma no Rīgas – Ogres virsmežniecības novērošanas torņiem, kuros dežūras ir atsāktas. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes profesors Alfons Grīnfelds uzskata, ka daudzus gadu desmitus praktizētā meža sargāšana no ugunstorņiem ir nozīmīga lieta, ko uz laiku pārtraukt ir ļoti nevēlami. «Brīnos, ka no torņiem pamana tikai 12 procentus ugunsgrēku. Šie ugunsnovērošanas posteņi veido sistēmu, kura pārklāj visus Latvijas mežus. Savulaik ir bijuši eksperimentāli mēģinājumi šajos torņos pielietot videokameras. Tomēr pagaidām te cilvēks ir neaizstājams. Manuprāt, meža ugunsgrēku atklāšanu nevar balstīt tikai uz sabiedriskiem pamatiem. Ir vajadzīgi profesionāli dežuranti,» uzskata profesors.Par pamanītajiem meža ugunsgrēkiem Zemgales virsmežniecība lūdz zvanīt pa tālruni 26551640 vai arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.
