Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi “Plānu minimālo
ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.- 2021.gadam”, kurā
ietverto pasākumu realizēšanai nepieciešami apmēram 28 miljoni eiro, aģentūru
LETA informēja LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna
Celmiņa.
Celmiņa uzsvēra, ka vairāku gadu garumā Latvijā
saglabājas relatīvi augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars un
izteikta ienākumu nevienlīdzība, līdz ar to nabadzības un sociālās atstumtības
mazināšana ir aktuāla un viens no LM prioritārajiem uzdevumiem.
Celmiņa sacīja, ka šobrīd normatīvajos aktos noteiktie
minimālo ienākumi līmeņi ir neadekvāti zemi, un šī iemesla dēļ jau 2014.gadā LM
izstrādāja un Ministru kabinets (MK) pieņēma koncepciju “Par minimālā
ienākuma līmeņa noteikšanu”. Tās virsmērķis ir uz solidaritātes principiem
balstīta nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, nosakot
metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā
ienākuma līmeni, kas kalpotu par atskaites punktu sociālās drošības sistēmas
jomā noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai.
Pēc LM pārstāves paustā, gan 2017.gadā, gan pērn, aktualizējot
nepieciešamo informāciju, ministrija iesniedza Valsts kancelejā politikas
plānošanas dokumenta projektu “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas
pilnveidošanai”, tomēr ikgadējā budžeta sagatavošanas procesā plāna
pasākumu īstenošanai finansējums netika rasts. LM pārstāve gan piebilda, ka tā
vietā tikuši īstenoti citi uz iedzīvotājiem ar augstu nabadzības risku vērsti
pasākumi.
Arī šogad LM iesniegs Valsts kancelejā aktualizēto
plāna projektu izskatīšanai MK sēdē. Ministrija patlaban sagatavojusi un
starpinstitūciju saskaņošanai izsludinājusi jauno plāna projektu, kura mērķis
ir sniegt solidāru atbalstu no valsts un pašvaldības puses nabadzīgāko
iedzīvotāju ienākumu palielināšanai.
Plāna projektā paredzēts stiprināt atbalstu
iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, minimālo pabalstu apmērus nosakot kontekstā
ar mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu vienam ekvivalentajam
patērētājam, kas ir saskaņā ar 2014.gada koncepcijā definēto minimālā ienākuma
līmeni un ekvivalences skalu. Mediāna 2017.gadā bija 494,05 eiro.
Jaunais plāna projekts paredz no 2020.gada palielināt
valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir viens no galvenajiem valsts
sociālo pabalstu veidiem. Šo pabalstu rosināts palielināt par 35 eiro, proti,
no 64 eiro līdz 99 eiro. Šis pabalsts, kā norādīja Celmiņa, nav mainīts 12
gadus, tāpēc tā palielināšana esot nozīmīgs solis šī pabalsta saņēmēju
situācijas uzlabošanā.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana
ietekmētu galvenokārt pensijas vecuma cilvēkus, kuri saņem gan minimālo
pensiju, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējus, kā arī personas
ar invaliditāti. Celmiņa skaidroja, ka šī pabalsta palielināšanas rezultātā
ienākumi pieaugtu aptuveni 83 000 cilvēku.
Tikmēr, lai saglabātu pensijas vecuma cilvēku un
personu ar invaliditāti pirktspēju, no 2021.gada rosināts arī ikgadēji valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju pabalstu indeksēt ar patēriņa cenu
indeksu.
Savukārt no 2021.gada rosināts palielināt atbalstu
trūcīgām personām, gan mainot kritērijus trūcīgas personas statusa noteikšanā,
gan paaugstinot atbalstu šai mērķa grupai. Trūcīgas personas statusam
atbilstošais ienākuma līmenis nav mainīts kopš 2009.gada un tā apmērs ir 128,06
eiro mēnesī vienai personai. Plāna projekts paredz palielināt iedzīvotāju loku,
kas būtu tiesīgi pretendēt uz atbalstu trūcīgām personām, proti, palielināt šim
statusam atbilstošo ienākuma līmeni līdz 198 eiro mēnesī pirmajai personai,
pārējām personām mājsaimniecībā piemērojot 0,7 koeficientu no pirmās personas.
Celmiņa piebilda, ka galvenais atbalsts trūcīgām
personām ir pabalsts garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai.
LM pārstāve skaidroja, ka šis ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem,
kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi. GMI pabalsts tiek aprēķināts,
ņemot vērā starpību starp GMI līmeni un personas vai mājsaimniecības
ienākumiem. GMI līmenis 2019.gadā ir 53 eiro, tomēr to plānots palielināt līdz
99 eiro mēnesī pirmajai personai, pārējām personām mājsaimniecībā piemērojot
0,7 koeficientu.
Tāpat plāna projekts paredz ar 2021.gadu noteikt
vienotu maznodrošinātās personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam
1,5 apmērā no trūcīgai personai atbilstošā ienākuma līmeņa pirmajai personai
297 eiro apmērā, nākamajām personām mājsaimniecībā piemērojot koeficientu 0,7,
kas būtu 208 eiro.
Celmiņa norādīja – tā kā plānā piedāvātie pasākumi
paredz papildus valsts budžeta līdzekļus apmēram 28 miljonu eiro apmērā,
jautājums par tajā ietverto pasākumu īstenošanu skatāms vidēja termiņa valsts
budžeta likumprojekta sagatavošanas laikā un lēmums par to ir pieņemams MK.
Celmiņa vērsa arī uzmanību, ka, palielinot valsts un
pašvaldību sniegto atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem
visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām, tas ir nosakāms atbilstoši valsts un
pašvaldību finansiālajām iespējām un samērīgi ar citu iedzīvotāju grupu
situāciju un interesēm.
Tāpat, pēc Celmiņas teiktā, lai palielinātu šo
atbalstu, jāizvērtē esošos sociālekonomiskos apstākļus un ieviešamo atbalsta
pasākumu ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā, tostarp domājot par iedzīvotāju
iesisti darba tirgū, lai mazinātu atkarību no valsts un pašvaldību
garantētajiem pabalstiem.
Foto: pixabay.com
