Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti
prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šī gada rudenī, vienlaikus ar
gripas sezonu, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē
pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
“Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai
rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku,”
sacīja Viņķele.
Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa
fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona, kas nozīmētu, ka būs jāierobežo divu
infekciozu slimību izplatība.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Dace
Mūrmane-Umbraško piebilda, ka šādos apstākļos būtu nepieciešams stiprināt
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti un izveidot mobilo
aplikāciju, kas ļautu efektīvāk atrast saslimušo kontaktpersonas. Tostarp
nepieciešams pilnveidot e-veselības sistēmu, lai nodrošinātu attālinātu un
efektīvu informācijas apmaiņu.
Pēc valsts sekretāres paustā, tikpat būtiski ir
nodrošināt sociālās drošības tīkla stratēģiju attiecībā uz personām ar zemiem
ienākumiem, tostarp nodrošinot veselības aprūpes pamata pakalpojumus un pamata
medikamentu pieejamību.
Sēdē valsts sekretāre
iepazīstināja deputātus ar ministrijas prognozēm par potenciālajiem
saslimstības scenārijiem. VM skatījumā, viens no sliktākajiem scenārijiem būtu,
ja inficētos 0,5% populācijas, kas nozīmētu, ka būtu aptuveni 10 416 inficēto,
no kuriem 2083 atrastos slimnīcās, kamēr 312 slimības gaita būtu smaga. Pie
šāda inficēto apmēra tiek prognozēts, ka mirušo pacientu skaits varētu būt no
104 līdz 520 iedzīvotājiem.
Raugoties uz citām Eiropas
valstīm, Mūrmane-Umbraško pieļāva, ka šāda scenārija gadījumā pat spējīgākas
veselības aprūpes sistēmas tādās valstīs kā Spānijā vai Itālijā saskartos ar
problēmām nepietiekamās kapacitātes dēļ. Būtiski ir ņemt vērā, ka patlaban
Latvijā ir 395 pieejamās gultas vietas, kas nozīmē, ka pie šāda scenārija būtu
ievērojami jāpalielina Latvijas veselības aprūpes kapacitāte.
Latvijas Lielo slimnīcu
asociācijas (LLSA) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka, vadoties pēc
Vācijā piekoptās prakses, ierobežojumu mīkstināšana būtu jālīdzsvaro ar
veselības aprūpes sistēmas kapacitātes celšanu.
Savukārt VM valsts sekretāre
atgādināja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas materiālās rezerves jau
infekcijas izplatības agrīnajās stadijās nebija pietiekamas. “Mums
faktiski nemaz nebija materiālo rezervju,” klāstīja Mūrmane-Umbraško,
piebilstot, ka “jau pirmajā mēnesī bija izsīkušas materiālās
rezerves”.
Tādēļ, lai nodrošinātu gatavību
un kontrolētu infekcijas slimību izplatību, būtu nepieciešams nodrošināt
pietiekamu intensīvās, reanimācijas un infekcijas gultu skaitu slimnīcās, kā
arī uzlabot mākslīgo plaušu ventilācijas iekārtu pieejamību.
Tāpat būtu jāizveido individuālo
materiālo aizsarglīdzekļu rezerves trīs mēnešiem. Pēc ministrijas sniegtās
informācijas, patlaban aizsarglīdzekļu rezerves būtu gana vienam mēnesim.
Sniedzot ārstniecības iestāžu
redzējumu par ministrijas izstrādāto ilgtermiņa plānu Covid-19 izplatības
mazināšanā, Ābols skaidroja, ka, viņaprāt, būtu jābūt gataviem arī iepriekš
minētajai 0,5% prognozei, vienlaikus saskaņojot darbības un nodrošinot gatavību
arī pārējiem ministrijas Covid-19 izplatības scenārijiem.
“Mēs savā prātā esam
pieņēmuši šo 0,5% scenāriju,” pauda Ābols. Tādēļ, vadoties pēc šādas
prognozes, LLSA priekšsēdētājs mudināja apzināties, kas tieši ir tās medicīnas
iekārtas vai resursi, kuri tuvākajā nākotnē trūks. Tāpat būtu jādomā par
papildu informētības nodrošināšanu mediķu vidū, kā arī šo darbinieku
motivācijas uzturēšanu. Ābols arī rosināja šogad būs īpašu uzmanību pievērst
darbinieku vakcinēšanai pret gripu.
Komisijas sēdē no deputātiem
vairākkārt izskanēja jautājumi par to, kā tiktu novērsta esošā medicīnas
personāla izdegšana. Atbildot uz šo jautājumu, Viņķele norādīja, ka jau
patlaban mediķiem tiek nodrošinātas bezmaksas psihologu konsultācijas. Tomēr
viens no iemesliem, kāpēc netiek pilnveidota šādu pakalpojumu pieejamība, pēc
ministres paustā, ir tāpēc, ka tam nepietiek līdzekļu, lai gan ir jau vairākas
organizācijas, kuras ir izrādījušas interesi sniegt šādu pakalpojumu.
Atbildot uz komisijas deputāta
Ivana Klementjeva (S) jautājumu par ierobežojumu mīkstināšanu attiecībā uz
sporta aktivitātēm, valsts sekretāre informēja, ka pēc gaidāmajām
brīvdienām tiks spriests par turpmāku drošības pasākumu noņemšanu attiecībā uz
konkrētām fiziskām aktivitātēm.
Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā veikti
3250 Covid-19 testi, no kuriem 13 izrādījušies pozitīvi. Līdz šim Latvijā
kopumā veikti 54 811 Covid-19 izmeklējumi un 849 no tiem ir bijuši pozitīvi.
Savukārt no visiem 849 saslimšanas gadījumiem 348
iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 15 – miruši. Vēl otrdien SPKC vēstīja par
267 cilvēkiem, kas izveseļojušies no Covid-19.
Foto: no arhīva
