Lai gan valstspilsētu un to apkārtējo novadu
apvienošana plānota tikai 2025. gadā jeb pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām,
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi
konsultācijas ar Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils, Liepājas un Ventspils
valstspilsētu un tām piegulošo novadu domju deputātiem par iespējamo pašvaldību
apvienošanu, lai sagatavotu priekšlikumus Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likumam. Pirmajā apspriedē VARAM tikās Jelgavas valstspilsētas
un Jelgavas novada pašvaldību pārstāvji.
Sadarbību uzliek par pienākumu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrs Artūrs Toms Plešs uzsvēra, ka sadrumstalota teritorijas pārvaldība
kavē produktivitāti un samazina efektīvas pašvaldību darbības iespējas.
Neapvienojoties tiek turpināta savstarpēji konkurējošu pakalpojumu veidošana
par publiskajiem līdzekļiem, kā arī nelietderīgi dublēts iestāžu un publiskās
infrastruktūras tīkls. Apvienojot valstspilsētas ar tām piegulošajiem novadiem,
tiktu veicināta teritoriju attīstība, veidojot vienotu racionālu tīklu
izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, ceļu un sabiedriskā
transporta infrastruktūrai un citiem valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem.
VARAM ir piedāvājusi Saeimas Administratīvi
teritoriālās reformas komisijai atgriezties pie ministrijas sākotnējā reformas
piedāvājuma, kas nozīmē apvienot Jelgavas valstspilsētu ar Jelgavas novadu,
Daugavpils valstspilsētu ar Augšdaugavas novadu, Rēzeknes valstspilsētu ar
Rēzeknes novadu, Liepājas valstspilsētu ar Dienvidkurzemes novadu un Ventspils
valstspilsētu ar Ventspils novadu. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka šajos novados
atbilstoši reformas izvirzītajiem kritērijiem ir attīstības centrs. VARAM
piedāvā šo pieeju attiecināt ne tikai uz Jelgavas un Augšdaugavas novadiem, par
kuriem saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu Ozolnieku un Ilūkstes novadu
lietā Saeimai ir jārod jauns risinājums.
Visu rakstu lasiet 16.septembra “Zemgales
Ziņās”
Foto: no arhīva
