Pēc pagājušajā ceturtdienā «Ziņās» izskanējušās informācijas, ka Jelgavas novads par 276 000 latu grasās no pašu darbinieku nule izveidotās privātfirmas pirkt juridiskos pakalpojumus, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) novadam nosūtījusi vēstuli, aicinot paskaidrot tādas ieceres lietderību. Ministrija izteikusi bažas, ka Jelgavas novada pašvaldības rīcība ar finanšu līdzekļiem, iespējams, ir nesaimnieciska. Novads gan pagaidām nekomentē, vai saņēmis RAPLM vēstuli, kā arī neatbild, vai līgums ar juristiem jau noslēgts.
Kā ziņots, Jelgavas novada pašvaldības oficiālā izdevuma «Jelgavas Novada Ziņas» aprīļa numurā necilā rāmītī bija ievietots konkursa sludinājums par juridisko pakalpojumu sniegšanu. Konkursā pieteicās tikai viens pretendents – šogad 9. martā dibinātā SIA «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs». Tā piedāvātā līgumcena ir 276 000 latu, līgums tikšot slēgts uz pieciem gadiem, tādējādi mēnesī juridiskajiem pakalpojumiem tērējot 4600 latu. Taču uzņēmuma dibinātāji ir Aldis Jēgeris un Dzintars Lagzdiņš, kas abi līdz pat 11. janvārim bija vienīgie novada pašvaldības Juridiskās nodaļas darbinieki. RAPLM secina «Ziņās» iepriekš jau vēstīto – novada izmaksas sadārdzināsies, ja juridiskie pakalpojumi tiks nodrošināti kā ārpakalpojumi, salīdzinot ar izmaksām, ja šos darbus veiktu Jelgavas novada pašvaldības Juridiskā nodaļa. Patlaban nodaļas darbiniekiem algās mēnesī tiek izmaksāts mazāk par 2000 latiem. Ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma vēstulē Jelgavas novada pašvaldībai norāda, ka likums «Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu» nosaka – pašvaldībām aizliegts slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās iestādes amatpersonas vai darbinieka pienākumos. Šis pats likums arī paredz, ka pašvaldībām ar finanšu līdzekļiem un mantu jārīkojas lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu izlietojumu.«Lūdzam Jelgavas novada Domei sniegt viedokli par to, vai ir izvērtēti visi lietderības apsvērumi par juridisko pakalpojumu kā ārpakalpojumu pirkšanu kā alternatīvu tam, ka tos nodrošina pašvaldības amatpersonas (darbinieki),» teikts RAPLM vēstulē. Ministrija aicinājusi sniegt skaidrojumu ne tikai par finanšu līdzekļu izlietojuma jautājumiem, bet arī par iespējām faktiski nodrošināt pašvaldības darba juridisko kvalitāti un lēmumu tiesiskuma pārbaudi gadījumā, ja juridiskie pakalpojumi tiks pirkti kā ārpakalpojumi no privātā sektora.
