«Šogad vairāk finanšu samazinājumu nebūs,» tā bija viena no pirmajām frāzēm, ko tieslietu ministrs Mareks Segliņš sacīja Jelgavas tiesas darbiniekiem pēc tam, kad tiesas priekšsēdētāja vietnieces Līgas Ašmanes pavadībā kopā ar ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Bērziņu bija iepazinies ar telpām un darba apstākļiem.
Uzrunājot tiesā strādājošos, ministrs norādīja, ka šogad tieslietu jomai izdevies tikt cauri ar mazākiem samazinājumiem nekā, piemēram, veselības aprūpei. Par nākamo gadu gan skaidrības pagaidām nav, valdība pie jaunā budžeta vēl neesot sākusi strādāt, arī reāli valdības sēdes par šo jautājumu nav bijušas, nav minēti nekādi skaitļi, ar kuriem būs jārēķinās, skaidroja ministrs. Kliedējot nedaudz saspringto gaisotni, viesis arī pusjokam pauda pārsteigumu, ka tiesā nav sastapts neviens vīriešu kārtas darbinieks: «Priekšsēdētājs ir laimīgs ar tādu kolektīvu.»Sarunā ar «Ziņām» M.Segliņš Jelgavas tiesas telpas novērtēja kā pieklājīgas, un, lai arī vienmēr varot vēlēties labāk, te būtu grēks sūdzēties. Tajā pat laikā tieslietu ministrs neslēpa, ka jautājumā par papildu štata vietām (kas būtu nepieciešamas, jo tiesā ir jau izremontētas papildu telpas), ir pesimistiski noskaņots un kā savu galveno uzdevumu akcentēja neatlaist nevienu darbinieku.Jautāts par iespējām taupīt uz citiem resursiem, politiķis atzina, ka tāda iespēja ir, tikai premjeram un finanšu ministram jāsaņemas un jāizvērtē, no kurām funkcijām valsts vispār var atteikties.«Ir lietas, no kā nevar atteikties – no tiesas spriešanas un cietumu uzturēšanas,» uzsvēra M.Segliņš. «Taču, piemēram, Tiesībsarga birojam, kura pirms pieciem gadiem nebija vispār un kam ir tikai rekomendējošas funkcijas, gada budžets ir četri miljoni latu! Par tādu naudu te varētu visu ar zeltu apbērt, remontus veikt un sastāvus nokomplektēt,» sacīja tieslietu sfēras pārraugs, paužot viedokli, ka atteikties varētu arī no Probācijas dienesta.Ministrs vērtēja, ka labi iecerētā ideja par Administratīvajām tiesām ir «noslīkusi» lietās – iedzīvotāji ir tiesiski ļoti aktīvi, lietu izskatīšana tiek ieplānota vairākus gadus uz priekšu, tādēļ būtu nepieciešams pārskatīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu un šīs lietas skatīt vienkāršotā veidā.«Krimināllietu izskatīšanu nevar vienkāršot, jo tur tiek lemts cilvēka liktenis – vai viņam jāiet cietumā, vai nē. Bet, lai skatītu jautājumu par pārsūdzētu 50 latu sodu, tik lieli resursi nebūtu jātērē,» pārliecināts M.Segliņš.Akcentējot, ka sodus nevajadzētu mazināt slepkavām un citiem fiziska rakstura noziegumus pastrādājušajiem, ministrs kā uz sliktu padomju laiku mantojumu norādīja uz, viņaprāt, neadekvāti augstiem sodiem par mantiskajiem noziegumiem.«Ja mēs ar jums sadomātu pārvest pāri robežai kasti šņabja, tas būtu nodarījums grupā un ar iepriekšēju nodomu, sankcija – no septiņiem gadiem uz augšu,» piemēru minēja Segliņa kungs. «Agrāk sociālistiskais īpašums bija svēts, un, ja kāds kolhozā nozaga miltu maisu, izlaupītāju vajadzēja iebāzt aiz restēm uz ilgu laiku. Arī sabiedrībai patīk, ja liek cietumā uz daudziem gadiem. Taču – viena ieslodzītā uzturēšanās cietumā valstij izmaksā 16 latus dienā. Ja par kastes šņabja pārvešanu notiesā uz septiņiem gadiem, lūdzu – sareizinām ar 365 dienām, 16 latiem, plus vēl izmeklēšanas un tiesas izdevumi. Tas ir nesamērīgi,» uzsvēra ministrs. Tādēļ Tieslietu ministrijas ekspertiem uzdots izstrādāt priekšlikumus sodu samazināšanai par mantiskajiem noziegumiem, jo šie sodi mums esot vismaz uz pusi bargāki nekā citās Eiropas valstīs.Pēc Jelgavas tiesas apmeklējuma M.Segliņš devās uz Zemgales apgabaltiesu.
