Latvijā
2018.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 434 tūkstoši jeb 22,9%
iedzīvotāju, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017.gadā,
liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019.gadā veiktās
iedzīvotāju aptaujas dati.
Statistikas
pārvaldē norādīja, ka iedzīvotāju nabadzības riska mazināšanos
sekmēja minimālās algas celšana (no 380 eiro 2017.gadā līdz 430
eiro 2018.gadā), izmaiņas sociālo pabalstu regulējumā (atsevišķu
pensiju pārrēķins, lielāks atbalsts audžuģimenēm un ģimenēm
ar diviem un vairāk bērniem), kā arī izmaiņas iedzīvotāju
ienākuma nodokļa piemērošanā.
2018.gadā,
palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī
nabadzības riska slieksnis – līdz 409 eiro mēnesī vienas personas
mājsaimniecībai, kamēr 2017.gadā tie bija 367 eiro mēnesī.
Vienlaikus
mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz
14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2018.gadā sasniedza 860
eiro mēnesī, kamēr 2017.gadā tie bija 770 eiro mēnesī.
Lielākais
nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē
(40,4%), bet mazākais – Pierīgā (14,4%) un Rīgā (16,1%). Vidzemē
nabadzības riskam bija pakļauti 34,6% iedzīvotāju, Kurzemē –
27%, bet Zemgalē – 21,7% iedzīvotāju.
Pēc
statistikas pārvaldē vēstītā, 2018.gadā, salīdzinot ar gadu
iepriekš, būtiski samazinājās nepilno un daudzbērnu ģimeņu
nabadzības risks. Nabadzības riskam 2018.gadā bija pakļautas
26,2% ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (2017.gadā – 32,6%)
un 16,7% daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai
vairāk bērniem (2017.gadā – 20,7%). Piekto gadu pēc kārtas
samazinās nabadzības risks bērniem vecumā līdz 17 gadiem un
2018.gadā bija 14,5% (2017.gadā – 17,5%).
Joprojām
visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori
vecumā virs 65 gadiem – 2018.gadā tādu bija 74,9%, kamēr
2017.gadā – 74%.
Savukārt
vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju
vidū – 8,5% (2017.gadā – 8,1%).
Vienlaikus
starp bezdarbniekiem nabadzības riskam bija pakļauti 57,7%
(2017.gadā – 59,5%), bet starp pensionāriem – 52,5% (2017.gadā –
48,9%).
Statistikas
pārvaldē norādīja, ka pēdējo gadu laikā samazinās sociālo
transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, taču 2018.gadā to
loma atkal pieauga. 2018.gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts
nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par
16,4 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem transfertiem,
nabadzības riskam būtu pakļauti 39,3% iedzīvotāju. Savukārt
2017.gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par
15,8 procentpunktiem, bet 2016.gadā – par 17,8 procentpunktiem.
Iegūto
nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots
ir Centrālās statistikas pārvaldes 2019.gada ienākumu un dzīves
apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti 5,3 tūkstoši mājsaimniecību
un intervēti 9,6 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.
2020.gada apsekojuma ietvaros statistikas pārvalde iegūs datus par
mājsaimniecību nabadzības risku 2019.gadā, turklāt respondenti
varēs paši aizpildīt anketu internetā.
Foto:
pixabay.com
