Latvijā 2017.gadā nabadzības riskam
bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3% iedzīvotāju, kas ir par 1,2
procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes (CSP) 2018.gadā veiktās iedzīvotāju
aptaujas dati.
Statistikas pārvaldē informē, ka
2017.gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga
arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot līdz 367 eiro mēnesī
vienas personas mājsaimniecībai (2016.gadā – 330 eiro mēnesī),
savukārt mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem
bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017.gadā
sasniedza 770 eiro mēnesī (694 eiro mēnesī).
Vislielākais nabadzības riskam
pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (44,2 %) un
vismazākais – Rīgā (15,6 %). Vidzemē nabadzības riskam bija
pakļauti 29,0 % iedzīvotāju, Zemgalē – 25,0 %, Kurzemē –
24,8 % un Pierīgā – 16,9 % iedzīvotāju.
Visvairāk nabadzības riskam bija
pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem – 2017.gadā
tādu bija 74% (2016.gadā – 72,8%). Nākamās lielākās
nabadzības riskam pakļautās sabiedrības grupas bija nepilnās
ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (32,6%), personas līdz 64
gadu vecumam, kuras dzīvo vienas (31%), un daudzbērnu ģimenes ar
diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (20,5%).
Vismazāk nabadzības riskam pakļauto
bija strādājošo iedzīvotāju vidū – 8,1% 2017.gadā un 8,8%
2016.gadā, bet būtiski vairāk nabadzības riskam bija pakļauti
bezdarbnieki – 59,5% 2017.gadā un 56,6% 2016.gadā, kā arī
pensionāri – 48,9% 2017.gadā un 43,7% 2016.gadā.
Pēdējo gadu laikā samazinās sociālo
transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2017.gadā sociālo
transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto
iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 15,8 procentpunktiem –
nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu
pakļauts 39,1% iedzīvotāju. 2016.gadā sociālie transferti
nabadzības risku samazināja par 17,8 procentpunktiem, kamēr 2015.
un 2014.gadā – par 18,4 procentpunktiem.
Iegūto nabadzības riska un sociālās
atstumtības rādītāju datu avots ir Centrālās statistikas
pārvaldes 2018.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā
aptaujāti seši tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 10,8
tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.
Foto: no arhīva
