Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā “Nacionālajā enerģētikas un
klimata plāna 2030.gadam” (NEKP 2030) projektā rosināts veicināt vēja un
saules enerģijas ražošanu.
“NEKP 2030” būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un
klimata politikas formulēšanai. NEKP 2030 ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā,
konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības
attīstību.
EM norādīja, lai nodrošinātu Latvijas enerģētisko drošību un nodrošinātu
sabiedrību ar lētu un konkurētspējīgu enerģiju, Latvijai jānodrošina
atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvara pieaugums, ko likumsakarīgi būtu
jānodrošina ar izmaksu efektīvākajām tehnoloģijām.
“Izmaksas elektroenerģijas ražošanai sauszemes vēja parkos ir
ievērojami samazinājušās un jaunākie pētījumi liecina, ka tās ir lētākās starp
visiem jaunuzstādīto tehnoloģiju, tostarp fosilā kurināmā tehnoloģiju, veidiem
elektroenerģijas ražošanai,” piebilda ministrijā.
EM ieskatā, būtu lietderīgi nodrošināt nacionālas nozīmes lauksaimniecības
zemju un meža zemju izmantošanu vēja parku attīstībai, kā arī izstrādāt kārtību
valsts mežu zemju izmantošanai, tostarp izstrādājot nosacījumus nomas maksai un
ietekmes uz vidi mazināšanai.
“Analizējot atkrastes [jūras daļa, kurā iespējams veikt saimniecisko
darbību un kas atrodas tālāk par piekrastes joslu] vēja parku attīstības
iespējas Baltijas jūras reģionā, ir konstatēts potenciāls izmaksu efektīvai
elektroenerģijas ražošanai, īstenojot starpvalstu sadarbības projektus. Tāpēc,
lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas potenciālu pēc iespējas izmaksu
efektīvākā veidā, paredzēts īstenot projektu Eiropas Savienošanas instrumenta
kopīga Baltijas valstu atkrastes vēja parka izveidei,” informēja EM.
Vēja parku teritorijas ar izveidotu infrastruktūru izsoļu vai konkursa
kārtībā tiktu iznomātas komersantam iekārtu uzstādīšanai un elektroenerģijas
ražošanai. Savādāks finansiāls valsts vai budžeta atbalsts vēja enerģijas
attīstībai netiek paredzēts.
Ministrijā norādīja, ka nepieciešams sekot līdzi arī tam, kā vēja parku
attīstību Latvijā ietekmē paredzētā dažādu šķēršļu novēršana un jāizvērtē, vai
nepieciešami tālāki risinājumi, kuru vidū varētu būt papildu pasākumi, lai
veicinātu pašvaldību interesi vēja parku attīstībai lielas jaudas ne-emisiju
tehnoloģijām.
Tāpat EM norādīja, ka saules enerģijas ražošana Latvijā nav attīstījusies,
tomēr pasaulē šīs tehnoloģijas ir vienas no lētākajām AER elektroenerģijas
ražošanas tehnoloģijām, nereti konkurējot ar vēja parkiem. Tāpēc ministrija
rosina izvērtēt iespēju izveidot atbalsta programmu finanšu instrumentu vai
aizdevumu veidā saules elektroenerģijas ražošanas un akumulācijas iekārtām, lai
veicinātu būtisku no saules enerģijas tehnoloģijām ražotas elektroenerģijas
apmēra pieaugumu.
Tāpat plānots izveidot AER veicināšanas un energoefektivitātes uzlabošanas
fondu, no kā varētu finansēt aizdevumus projektu attīstītājiem, kā arī pēc
iespējas nodrošināt granta daļu projekta idejas attīstībai un tehniskai
palīdzībai.
Jau ziņots, ka 2019.gada 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē
starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts NEKP 2030 projekts.
Bija plānots, ka plāna projekts Ministru kabinetā tiks izskatīts pagājušā
gada decembrī un pēc tam iesniegts Eiropas Komisijā (EK), tomēr plāna
pieņemšana ir aizkavējusies.
Plāna mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to
pašpietiekamību un dažādību, nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un
neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz
ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt
tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas
sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.
Lai sasniegtu minētos mērķus, plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem,
kas sadalīti 12 rīcības virzienos. Starp tiem ir ēku energoefektivitātes
uzlabošana, neemisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas
ražošanā, energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju
izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā un
transportā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana.
Tāpat starp pasākumiem ir enerģētiskā drošība un neatkarība, pilnīga
enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija, atkritumu un
notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un siltumnīcefekta gāzu
(SEG) emisiju samazināšana, resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju
samazināšana lauksaimniecībā, ilgtspējīga resursu izmantošana, SEG emisiju samazināšana
un CO2 piesaistes palielināšana mežsaimniecībā.
Foto: pixabay.com
