Saeima
šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo
minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.
Vienlaikus
Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams
līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu
strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā
un nav apstiprināti.
Deputātu
atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta
projektu pavadošās likumprojektu paketes.
Kā
aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos
grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no
nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija – 500 eiro
mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais
minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem,
kuri šobrīd tiekot izstrādāti.
Vienlaikus
šodien atbalstītajās likuma izmaiņās ir iestrādāts regulējums,
lai diferencēto neapliekamo minimumu attiecībā uz 2022.gadu varētu
noteikt pa pusgadiem, līdzīgi kā pensionāra neapliekamo minimumu.
Tāpat 2022.gada valsts budžeta likumā ir paredzēta tā fiskālā
ietekme, kas būs no maksimālā diferencētā neapliekamā minimuma
paaugstināšana, tādējādi FM atzīmē, ka ir izdarīts viss, lai
valdība tuvākajā lakā varētu pieņemt diferencētā neapliekamā
minimuma regulējumu, kas paredz būtiski paaugstināt maksimālo
diferencētā neapliekamā minimuma apmēru strādājošiem.
Zaļo
un zemnieku savienības (ZZS) frakcija rosināja ar nodokļiem
neapliekamo minimumu līdz 500 eiro paaugstināt jau no 2022.gada
1.janvāra, tomēr vairākums parlamentāriešu šo opozicionāru
ieceri neatbalstīja. ZZS pārstāvis Viktors Valainis sacīja, ka
neapliekamā minimuma paaugstināšana no nākamā gada sākuma būtu
pareizāka, ņemot vērā, ka virkne politisko spēku to solīja
ieviest jau no 2019.gada.
Viņaprāt,
straujāk paaugstinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu varētu
tieši un ātri palīdzēt iedzīvotājiem saglabāt vairāk līdzekļu
savos maciņos. Valainis uzskata, ka 1.jūlijs ir pārāk vēls
laiks.
Tam
piekrita deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (R), sakot, ka tas būtu
tikai normāli. Viņš pieļāva, ka straujākais neapliekamā
minimuma pieaugums noteikts speciāli gada vidū, kad līdz nākamajām
parlamenta vēlēšanām palikuši pāris mēneši. “Laikam, ja
vēlēšanas būtu martā, tad viss stātos spēkā 1.janvārī vai
februārī,” pauda politiķis, spekulējot, ka koalīcija domā
tādā veidā nopirkt vēlētāju balsis.
Valainis
piebilda, ka šāda neapliekamā minimuma summa esot pienākusi
“dabiski”, ņemot vērā to, ka iedzīvotāju ikdienas
izmaksas un ienākumu līmenis nestāv uz vietas. Par to izbrīnu
pauda Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis, Saeimas
deputāts Krišjānis Feldmans, sakot, ka Latvijas vēsturē lielākā
darbaspēka nodokļa samazinājums personām ar mazākiem ienākumiem
nav pienācis “dabiski”.
Viņš
arī teica, ka nepieciešams ne tikai novērtēt iniciatīvas fiskālo
ietekmi, bet nodrošināt lēmējvaras vairākuma atbalstu. Feldmans
pateicās koalīcijas kolēģiem par izpratni nepieciešamībai celt
neapliekamo minimumu. Vienlaikus politiķis skaidroja, ka ar
nodokļiem neapliekamā minimuma celšana līdz 500 eiro no nākamā
gada vidus izmaksās ap 90 miljoniem eiro, savukārt 2023.gadā – ap
140 miljoniem eiro.
Pēc
Feldmana teiktā, šāds lēmums pieņemts rūpīgi izsverot fiskālo
ietekmi, apzinoties, ka nodokļa starpība būs jāamortizē no
budžeta līdzekļiem.
Pašreiz
personām, kurām piešķirta pensija vai tā pārrēķināta pēc
1996.gada 1.janvāra, vai izdienas pensija, vai speciālā valsts
pensija, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, vai
noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums, neapliekamais
minimums ir 3960 eiro gadā jeb 330 eiro mēnesī.
Ar
šiem grozījumiem tiek palielināts pensionāra neapliekamā
minimuma apmērs. 2022.taksācijas gadā pensionāra neapliekamais
minimums tiks palielināts pakāpeniski – no 2022.gada 1.janvāra
līdz 2022.gada 30.jūnijam – 2100 eiro jeb 350 eiro mēnesī, bet no
2022.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 31.decembrim – 3000 eiro jeb 500
eiro mēnesī.
Savukārt
no 2023.taksācijas gada pensionāra neapliekamais ienākums būs
6000 eiro gadā jeb 500 eiro mēnesī.
Pieņemtās
izmaiņas paredz arī pakāpeniski palielināt diferencēto
neapliekamo minimumu. 2022.taksācijas gadā maksimālā diferencētā
neapliekamā minimuma apmērs tiks palielināts pakāpeniski – no
2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 1.jūnijam – līdz 350 eiro
mēnesī, savukārt no 2022.gada 1.jūlija līdz 2022.gada
31.decembrim – līdz 500 eiro mēnesī.
No
2023.taksācijas gada maksimālais gada diferencētā neapliekamā
minimuma apmērs būs 6000 eiro gadā jeb 500 eiro mēnesī.
Ņemot
vērā to, ka, sākot ar 2021.gada 1.jūliju attiecībā uz
mikrouzņēmumā nodarbinātām personām to algota darba ienākumam
no mikrouzņēmuma tiek piemēroti darbaspēka nodokļi vispārējā
kārtībā, deputātu atbalstītajā likumprojektā ietvertās
normas, kas attiecas uz mikrouzņēmuma darbiniekiem un paredz tiem
labvēlīgākus nosacījumus nekā pašreizējais regulējums likumā
Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir piemērojamas ar 2021.gada
1.jūliju.
Sākot
ar 2021.gada 1.jūliju, mikrouzņēmumā nodarbinātām personām,
nosakot to ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamo
ienākumu, ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu, atvieglojumus
un attaisnotos izdevumus.
Pieņemta
arī kārtība, kas nosaka, ka no aplikšanas ar nodokli
2022.taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu
saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz
darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes
darbu nepārsniedz 30 eiro.
Vienlaikus
ar šiem grozījumiem no aplikšanas ar IIN plānots arī atbrīvot
darba devēja segtos ārstniecības izdevumus normas ietvaros,
palielināt pensionāru neapliekamā minimuma apmēru, precizēt
normas saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes
atsavināšanas ienākuma atbrīvošanu no IIN, kā arī ietvert
normas attiecībā uz mikrouzņēmumu darbiniekiem.
Likumā
ir ietverta norma, kas paredz atbrīvot no aplikšanas ar IIN
atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un
energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus
par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības
saņemšanu, kā arī AS “Attīstības finanšu institūcija
“Altum”” segtos kredītiestādes zaudējumus, ja
aizņēmējs nepilda saistības pret kredītiestādi par sniegto
aizdevumu.
Eiropas
Savienības (ES) fondu plānošanas periodā 2021.-2027.gadam
privātmāju iedzīvotājiem tiek plānota iespēja saņemt
līdzfinansējumu gaisa piesārņojuma mazināšanai, prioritāri
nomainot neefektīvās malkas apkures krāsnis pret ekodizaina
prasībām atbilstošiem biomasas katliem vai pret citām atjaunojamo
energoresursu tehnoloģijām, piemēram, siltumsūkņiem, saules
paneļiem, kā arī veicinot un finansiāli atbalstot pievienošanos
pie centralizētās siltumapgādes sistēmas. Indikatīvi atbalsta
programmas uzsākšana paredzēta 2022.gada sākumā.
Lai
nodokļa nomaksas papildu izmaksas nekavētu iedzīvotāju
pieteikšanos šādā atbalsta programmā un kopumā ne tiktu kavēta
gaisa aizsardzības mērķu izpilde un, līdz ar to, arī atbilstošas
gaisa kvalitātes nodrošināšana iedzīvotājiem, ar izmaiņām
likumā noteiks, ka piešķirtais atbalsts (līdzfinansējums)
individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošanai nav apliekams ar
IIN.
Tāpat
ar likuma grozījumiem noteikts, ka pašvaldību piešķirtais
līdzfinansējums nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai
ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai
nav apliekams ar IIN.
Lai
nodrošinātu atbalstu iedzīvotājiem veselībai kaitīgo atkritumu
apsaimniekošanā, it īpaši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem,
likumprojekts nosaka, ka mājsaimniecībai novecojušo azbestu
saturošu jumtu nomaiņas gadījumā, piešķirtais atbalsts šādu
atkritumu apsaimniekošanā nav apliekams ar IIN.
Lai
dotu iespējas darba devējiem novirzīt līdzekļus koplīguma
ietvaros arī darbinieku veselības aprūpei, likumprojekts paredz,
ka no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli,
papildus darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem
darbinieka ēdināšanas izdevumiem izslēdz arī darba devēja
apmaksātos darbinieka ārstniecības izdevumus, ja par abiem darba
devēja apmaksāto darbinieka izdevumu veidiem kopā netiek
pārsniegti 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) un darba devējs
izpilda likumā ietvertos nosacījumus.
Maksājumam
par ārstniecības pakalpojumu izmantošanu ir jābūt pamatotam ar
apliecinošu dokumentu, kas tiek iesniegts un uzglabāts pie darba
devēja. Minētā norma piemērojama no 2022.gada 1.janvāra.
Savukārt
solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem taksācijas gadā
piemērota zemāka Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu likme nekā 25%, kas noteikta Solidaritātes nodokļa likumā,
veidojas starpība, kura jāiemaksā budžetā. Likumprojekts nosaka,
ka minētā starpība jāiemaksā budžetā IIN veidā, iesniedzot
taksācijas gada ienākumu deklarāciju.
Atbilstoši
likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli ietvertajām normām ar
IIN neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas,
kurš pēc lietošanas veida ir lauksaimniecībā izmantojama zeme
zeme, ja ir izpildīti visi likumā ietvertie nosacījumi attiecībā
uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircēju un pārdevēju.
Pašlaik
spēkā esošais IIN regulējums paredz, ka atbrīvojumu
lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas ienākumam var
piemērot tikai tad, ja nekustamā īpašuma objektu kopību neveido
ēkas un būves, kā arī tad, ja nekustamā īpašuma objektu kopību
neveido ēkas un būves, bet to veido arī mežs vai cita zeme,
atbrīvojumu piemēro proporcionāli tai zemes platības daļai, kas
ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme.
Ar
grozījumiem noteikts, ka tad, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir
ēkas un būves, mežs vai cita veida zeme, piemēram, purvi, zeme
zem ūdeņiem, atbrīvojumu no IIN piemēro, ja nekustamā īpašuma
atsavinātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā sertificēta
nekustamā īpašuma vērtētāja sniegtu vērtējumu, kurā norādīta
ne tikai nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība, bet arī
tirgus vērtība atsevišķai nekustamā īpašuma daļai –
lauksaimniecības zemei.
Šajā
gadījumā IIN atbrīvojuma piemērošanai tiek ņemts vērā uz
lauksaimniecības zemi attiecināmās nekustamā īpašuma tirgus
vērtības daļas īpatsvars kopējā nekustamā īpašuma tirgus
vērtībā.
Savukārt,
ja nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst ēkas vai būves, bet
atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecībā
izmantojama zeme un mežs vai cita veida zeme, piemēram, purvi, zeme
zem ūdeņiem, likumprojekts paredz, ka atbrīvojumu no IIN piemēro
lauksaimniecībā izmantojamai zemei proporcionāli tās tirgus
vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma tirgus vērtībā
atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumam
vai, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav šāds vērtējums,
līdzšinējā kārtībā – proporcionāli tai zemes platības daļai,
kura pēc lietošanas veida ir lauksaimniecībā izmantojama zeme.
Foto:
pixabay.com
