2021.gada budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2020.gada
budžetu, saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem
eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.
Prognozēts, ka 2021.gada budžeta izdevumi būs 10,76
miljardi eiro, bet ieņēmumi – 9,58 miljardi eiro.
Savukārt no 2020.gada budžeta likuma izriet, ka šogad
izdevumi plānoti 10,01 miljarda eiro apmērā, bet ieņēmumi – 9,9 miljardu eiro
apmērā.
2021.gadā pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7
miljardus eiro, bet izdevumi – 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā
ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā.
Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts
plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc
tikšanās ar koalīcijas partneriem mediju pārstāvjiem stāstīja, ka pirmdien tika
panākta politiska vienošanās par 2021.gada valsts budžetu.
Pēc premjera teiktā, 2021.gada budžets paredz, ka no
1.janvāra minimālā alga valstī būs 500 eiro, sociālais nodoklis samazināsies
par vienu procentpunktu, tiks arī izpildīta likumā noteiktā prasība par mediķu
un pedagogu darba samaksas pieaugumu un tiks arī izpildīts Satversmes tiesas
lēmums par garantētā minimālā ienākuma celšanu. Tāpat no 1.jūlija tiks ieviests
minimālais sociālais nodoklis.
Kariņš pateicās koalīcijas partneriem par
“interesanto, bet sarežģīto darbu” nākamā gada budžeta izstrādē un
pauda cerību, ka Ministru kabinets rīt atbalstīs 2021.gada budžetu.
Jau ziņots, ka septembrī Ministru kabinets atbalstīja
priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu
atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai vecinātu iedzīvotāju
sociālo aizsardzību.
No valdības lemtā izriet, ka nākamajā gadā valsts
budžeta deficīts plānots 1,18 miljardi eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes
kopprodukta (IKP).
Savukārt turpmākajos gados budžeta deficītu plānots
pakāpeniski mazināt – 2022.gadā budžeta deficīts plānots 876,9 miljonu eiro
apmērā, bet 2023.gadā – 563,8 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus no FM aprēķiniem izriet, ka plānotās
izmaiņas vairāku nodokļu likumu normās ļaus 2021.gada budžetā papildus iekasēt
69,9 miljonus eiro, 2022.gadā – 140,7 miljonus eiro, bet 2023.gadā – 162,7
miljonus eiro.
FM aprēķinājusi, ka lielākā negatīvā ietekme uz nākamā
gada budžetu – 75,6 miljonu eiro apmērā – rada valsts sociālās apdrošināšanas
obligāto iemaksu (VSAOI) likmes samazināšana par vienu procentpunktu, tostarp
par 0,5 procentpunktiem darba devējam un par 0,5 procentpunktiem darba ņēmējam.
Ienākumu sliekšņa, līdz kuram piemēro diferencēto
neapliekamo minimumu, paaugstināšana līdz 1800 eiro mēnesī uz budžetu radīs
negatīvu fiskālo ietekmi 41,6 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus lielāko pozitīvo efektu uz 2021.gada
budžetu radīs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) proporcionālā sadalījuma maiņa
starp pašvaldību un valsti, attiecīgi no nākamā gada 75% IIN ieņēmumu nonāks
valsts budžetā, bet 25% – pašvaldību budžetā. Tādējādi valsts budžets papildus
iegūs 90,9 miljonus eiro.
Ieviešot minimālo VSAOI objektu, 2021.gada budžetā
plānots papildus iekasēt 73,3 miljonus eiro.
Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas
izstrādājumiem nākamā gada budžetā radīs papildus ienākumus piecu miljonu eiro apmērā.
FM piebilst, ka no 2022.gadu 2% no tabakas akcīzes ieņēmumiem tiktu papildus
novirzīti Valsts kultūrkapitāla fondam.
Savukārt transportlīdzekļu nodokļu un nodevu izmaiņu
rezultātā 2021.gadā valsts budžetā plānots papildus iekasēt 12,4 miljonus eiro.
Papildus ieņēmumus 20 miljonu eiro apmērā nākamā gada
budžetā plānots iegūt no VAS “Latvenergo” dividendēm, 500 000 eiro no
dabas resursu nodokļa, bet 8,5 miljonus eiro, pārņemot Eiropas Savienības
direktīvu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas jomā.
Tāpat 2021.gada budžetā paredzēti papildus 304 miljoni
eiro ministriju prioritārajiem pasākumiem. No tiem lielākā daļa jeb 183 miljoni
eiro paredzēti mediķu atalgojuma celšanai, kamēr 33,3 miljonus eiro papildus
paredzēts novirzīt pedagogu atalgojuma celšanai, bet 7,2 miljonus eiro –
akadēmiskā personāla atalgojuma celšanai.
Vēl 8,9 miljoni eiro tiks novirzīti sabiedriskajiem
medijiem, tostarp to iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma
īstenošanai elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
Nākamā gada budžetā 9,5 miljonus eiro plānots novirzīt
abonēto preses izdevumu piegādes radīto zaudējumu kompensācijai.
Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā
2021.gada valsts un pašvaldību budžetā paredzēti 67,3 miljoni eiro, no tiem
minimālo pensiju paaugstināšanai paredzēti 36,8 miljoni eiro, bet garantētā
minimālā ienākuma un dzīvokļa pabalsta finansēšanai – 25,4 miljoni eiro.
Foto: pixabay.com
