Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16 procentiem
piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes darbinieki, aģentūru LETA informēja
Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Sadalot 8,2 miljonus eiro, kas 2020.gada valsts
budžeta prioritārajos pasākumos atvēlēti atalgojuma izlīdzināšanai, kultūras
speciālisti par pilnas slodzes darbu turpmāk saņems vismaz 930 eiro mēnesī.
Līdz ar to vidējā atalgojuma rādītājs valsts finansētajās kultūras institūcijās
pieaugs no 780 eiro līdz 910 eiro mēnesī.
Savukārt nevalstiskā sektora kultūras darbinieki varēs
pretendēt uz jaunrades stipendijām jaunā Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF)
mērķprogrammā. VKKF 2020.gadā papildus saņems 400 000 eiro jaunrades stipendiju
un nevalstisko teātru darbības atbalsta mērķprogrammu nodrošināšanai.
“2020. gada budžets kultūras jomā vērsts uz
ilgtermiņu un stabilizāciju vairākās KM darbības stratēģiskajās pozīcijās. Mana
prioritāte kultūras ministra amatā ir kultūras nozares darbinieku atalgojuma
palielināšana. Kultūras nozarē strādājošo atalgojums jau labu laiku atpaliek no
vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā. Lai to sasniegtu, ir nepieciešami 14
miljoni eiro. Nākamā gada budžetā esam iekļāvuši teju divas trešdaļas no
nepieciešamā finansējuma, šo palielinājumu sajutīs 4353 nozarē strādājošo,
komentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).
Viņš solīja, ka darbs pie atalgojuma palielināšanas,
kā arī citām prioritātēm, tostarp sabiedrisko mediju pilnīgas iziešanas no
reklāmas tirgus, turpināsies arī 2021. un 2022.gadā.
KM prioritārajiem pasākumiem 2020.gada valsts budžetā
valdība šodienas sēdē lēma piešķirt kopumā 13 miljonus eiro. Rasts papildu
finansējums arī Latvijas valsts simtgadē aizsākto iniciatīvu turpināšanai
2020.gadā – Latvijas literatūras eksporta aktivitātēm, Baltijas kultūras fonda
darbībai un kinofilmu ražošanai.
Papildu finansējums tiks novirzīts arī
kultūrizglītības iestāžu materiāltehniskās bāzes sakārtošanai – Nacionālo
mākslu vidusskolas un Emīla Dārziņa skolas zāles sakārtošanai, kā arī Ventspils
mūzikas vidusskolas uzturēšanai. Tāpat būs pieejami līdzekļi Latvijas Kultūras
akadēmijas akadēmiskās vides attīstīšanai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Datu
centra darbības nodrošināšanai un atlīdzībām autoriem par skolās un bibliotēkās
veikto reprogrāfisko reproducēšanu.
Kultūras infrastruktūras sakārtošanai un uzturēšanai
2020.gadā papildus tiks novirzīti 2 255 513 eiro, lai būtu iespējams nomainīt
Rundāles pils jumta segumu un novirzīt finansējumu arī Likteņdārza uzturēšanai.
Lai būtu iespējams sagatavoties iziešanai no reklāmas
tirgus, kas plānota no 2021.gada, sabiedriskajiem medijiem 2020.gadā rasti 5
500 000 eiro. Informatīvās telpas drošības pasākumu nodrošināšanai novirzīti
papildus 568 490 eiro. Par šo finansējumu paredzēts nodrošināt mākoņtehnoloģiju
pakalpojumu un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes monitoringa
centra kapacitātes stiprināšanu. 271 000 eiro rasts arī satura veidošanai
komerctelevīzijās un radio.
Sabiedrības integrācijas jomā 2020. gadam atbalstīti
KM prioritārie pieprasījumi 236 000 eiro vērtībā – gan Nacionālās identitātes,
pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas rīcības plāna
pasākumu īstenošanai, gan mazākumtautību atbalstam un latgaliešu valodas
stiprināšanai. Tāpat rasts priekšlikums, kā būtiski palielināt nevalstisko
organizāciju iespējas piesaistīt finansējumu.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets piektdien ārkārtas
sēdē lēma par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu
prioritārajiem pasākumiem.
Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas sagatavoto
informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem
prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram
2020.-2022.gadam. Tajā bija apkopoti tie ministriju un neatkarīgo iestāžu
prioritārie pasākumi, kuriem 2020.gada budžetā piešķirti papildu līdzekļi.
Kopumā nākamā gada ministriju prioritārajiem
pasākumiem bija pieejami ap 190 miljoni eiro. No šīs summas ministriju
prioritātēm tiks pārdalīti 167 miljoni eiro, bet neatkarīgajām institūcijām –
25,5 miljoni eiro.
2020.gada budžetā papildu līdzekļi 50 miljonu eiro
apmērā novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības
ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas
prioritātēm novirzīti astoņi miljoni eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no
2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes
līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi novirzīti papildu 23 miljoni eiro.
Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz
300 eiro no 2020.gada 1.janvāra novirzīti 32 miljoni eiro, Iekšlietu
ministrijas prioritātēm novirzīti papildu 18,9 miljoni eiro, KM prioritātēm –
13 miljoni eiro, savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai – desmit
miljoni eiro.
Papildu pieci miljoni eiro tiks novirzīti Tieslietu
ministrijas prioritātēm, tajā skaitā esošās cietumu infrastruktūras
uzturēšanai. Savukārt Liepājas cietuma celtniecībai papildu līdzekļi 45 miljonu
eiro apmērā ieplānoti 2022.gada budžetā.
Sabiedriskajiem medijiem 2020.gada budžetā novirzīti
papildu 6,3 miljoni eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – 600
000 eiro, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai – 600 000 eiro.
Jaunajam politisko partiju finansēšanas modelim
novirzīti pieci miljoni eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai – desmit miljoni
eiro.
Valsts prezidenta kancelejai novirzīti papildu 700 000
eiro, Tiesībsarga birojam – 100 000 eiro, Satversmes aizsardzības birojam – 400
000 eiro, Valsts kontrolei – 500 000 eiro, Augstākajai tiesai – 100 000 eiro,
Satversmes tiesai – 900 000 eiro, bet prokuratūrai – 400 000 eiro.
Septiņi miljoni eiro novirzīti aizdevumiem pašvaldībām
pirmsskolas izglītības iestāžu celtniecībai. Satiksmes ministrijas prioritātēm
novirzīti papildu 9,4 miljoni eiro, savukārt administratīvi teritoriālās
reformas īstenošanai – 1,1 miljons eiro. Ārlietu ministrijas prioritātēm
2020.gada budžetā novirzīti papildu trīs miljoni eiro.
LETA jau vēstīja, ka ministrijas prioritārajiem
pasākumiem 2020.gada budžetā prasīja papildu 953,5 miljonus eiro.
Foto: pixabay. com
