Otrdien Zemes ziemeļu puslodē iestāsies astronomiskais
rudens, Latvijai tas iesākumā atnesīs siltuma rekordus, prognozē sinoptiķi.
Ekvinokcija būs 22.septembrī pulksten 16.30. Laikā ap
ekvinokciju abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma
daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma, tādēļ šo
laiku mēdz dēvēt par vienādībām.
Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie
apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala – nevis centrs, – un ņemot
vērā gaismas laušanu atmosfērā, 22.septembrī dienas garums Latvijā vēl par 12
minūtēm pārsniegs nakts garumu. Dienas un nakts ilgums vistuvākais būs 24. un
25.septembrī, liecina portālā “timeanddate.com” pieejamie dati.
Dienas garums septembra otrajā pusē sarūk visstraujāk
– katru nākamo dienu saule spīd par četrām minūtēm un 46 sekundēm mazāk.
Astronomiskais rudens turpināsies līdz 21.decembrim,
kad būs ziemas saulgrieži.
Nākamnedēļ Latvijā, sildot saulei, gaisa temperatūra
bieži pakāpsies virs +20 grādiem un vietām, iespējams, sasniegs +25 grādus.
22.-26.septembrī daudzviet tiks pārspēti siltuma rekordi.
Naktīs gaisa temperatūra nereti saglabāsies virs +10
grādiem.
Sākot ar nedēļas vidu, brīžiem iespējams lietus un
pērkona negaiss. Vējš galvenokārt mēreni pūtīs no dienvidrietumiem un
dienvidaustrumiem.
Jau ziņots, ka gadalaikus iedala dažādi.
Meteoroloģiskais jeb termālais rudens daudzviet Latvijā iestājās jau
25.augustā, diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot zem +15 grādiem.
Fenoloģisko rudeni iezīmē gājputnu aizlidošana, lapu
krāsošanās un citas norises dabā. Kalendārais rudens vienmēr sākas 1.septembrī
un noslēdzas 30.novembrī.
Turpretī solārie gadalaiki tiek iedalīti atbilstoši
dienas garumam jeb saules spīdēšanas ilgumam. Solārais rudens Latvijā ik gadu
sākas aptuveni 6.augustā un beidzas 5.novembrī, tādējādi astronomiskā rudens
sākums ir solārā rudens vidus.
Latvijas teritorijā rudens ekvinokcijas svinības jeb
ražas svētki laika gaitā piesaistīti Miķeļa dienai jeb Miķeļiem, kas savulaik dēvēti
arī par Mīkaļiem un Mīklāli. 29.septembris zināms kā baznīcas svētku diena par
godu virseņģelim Miķelim.
Senie latvieši šos svētkus dēvēja par Appļāvībām un
Apjumībām, jo ap šo laiku visai labībai bija jābūt nopļautai un savestai zem
jumta. Rudens svētkos tika godāta dievība Jumis – auglības un labklājības
simbols.
Foto: pixabay.com
