Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie
parakstu vākšanas rezultāti liecina, ka nav izdevies savākt nepieciešamo
parakstu skaitu referenduma ierosināšanai par Saeimā pieņemtajām izmaiņām
pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā. Parakstu vākšana tika sākta pēc
Saeimas opozīcijas ierosinājuma.
Kā aģentūru LETA informēja CVK pārstāve Laura
Zaharova, šovakar gandrīz no visām vietām apkopotie dati liecina, ka par
grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu
tautas nobalsošanai bija parakstījušies 5095 vēlētāji, bet par grozījumu likumā
“Par pašvaldībām” – 4995 vēlētāji, attiecīgi savākti 3,3% un 3,2% no
nepieciešamajiem parakstiem.
Lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturētajiem
likumiem, parakstu vākšanā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai
no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868
vēlētājiem.
Lai noteiktu galīgo parakstu vākšanas rezultātu, CVK
ziņas par parakstītājiem no parakstu vākšanas lapām vēl apkopos elektroniski.
Tādējādi būs iespējams pārliecināties, vai visi parakstījušies ir vēlētāji un
vai kādi vēlētāji nav parakstījušies vairākas reizes.
CVK sēde, kurā paredzēts apstiprināt parakstu vākšanas
rezultātus, pašlaik ir plānota 19.februārī. Pēc rezultātu apstiprināšanas par
tiem tiks informēts Valsts prezidents Egils Levits un tie tiks nosūtīti
publicēšanai “Latvijas Vēstnesī”.
Saskaņā ar Satversmi pašreizējā situācijā, kad divu
mēnešu laikā nav savākts nepieciešamais parakstu skaits, likumu grozījumi ir
publicējami. Līdz ar to likumu grozījumi stāsies spēkā un attieksies arī uz
gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās ievēlamo Rīgas domi, kuras darbības termiņš būs
nedaudz ilgāks par pieciem gadiem ierasto četru gadu vietā.
Kā ziņots, likuma grozījumi dos iespēju ārkārtas
vēlēšanās pašvaldības ievēlēt uz vairāk nekā četru gadu termiņu. Valdības
koalīcijas partijas, kuras Rīgas domē pašlaik ir opozīcijā, ir tikušas
kritizētas, ka likumu izmaiņas tapušas tieši gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas
vēlēšanām, lai, izmantojot “Saskaņas” un “Gods kalpot
Rīgai” nesaskaņas Rīgas domē, radītu sev labvēlīgākus priekšnosacījumus
varas pārņemšanai un nostiprināšanai galvaspilsētā.
Apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes
atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši,
rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.
Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem,
jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru
gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru
teiktā piedāvāts, “lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu
vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā”.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā
pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15
mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, pašreizējā kārtība nav pieļaujama,
jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem
nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.
Pēc opozīcijas pieprasījuma Valsts prezidents Egils
Levits apturēja augstāk aprakstītos grozījumu Republikas pilsētas domes un
novada domes vēlēšanu likumā un likumā “Par pašvaldībām” pieņemšanu.
Levitam šādi bija jārīkojas atbilstoši Satversmei, ņemot vērā opozīcijas
pieprasījumu. Līdz ar likumu izsludināšanas aizkavēšanu valdošā koalīcija
iepriekš bija atlikusi Rīgas domes atlaišanas likuma strauju virzīšanu Saeimā.
Pašas opozīcijas partijas gan nekādi necentās plaši uzrunāt vēlētājus, lai
izskaidrotu apturēto likumprojektu būtību un mudinātu parakstīties par
referenduma ierosināšanu.
Saeima 13.februārī lēma par Rīgas domes atlaišanu.
Likumprojekts, kas to nosaka, vēl jāizsludina Valsts prezidentam. Lai ārkārtas
vēlēšanās domi ievēlētu uz garāku termiņu, prezidentam vispirms jāizsludina uz
laiku apturētie likumu grozījumi, bet tikai pēc tam – par Rīgas domes
atlaišanu.
No Satversmes izriet – ja parakstu vākšanā par
apturētu likumu piedalās ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas
vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, CVK trīs dienu laikā ir
jāizsludina tautas nobalsošana. Ja parakstu vākšanā piedalās mazāk nekā viena
desmitā daļa vēlētāju, apturētie likumi tiek publicēti un stājas spēkā.
Foto: no arhīva
