Neatkarīgā izglītības biedrība nepiekrīt Valsts izglītības satura
centra (VISC) idejai paaugstināt slieksni jeb procentus centralizētajos
eksāmenos vai vidusskolu un augstskolu iestājeksāmenos, aģentūrai LETA
pavēstīja biedrības pārstāve Marta Kive.
Viņa skaidroja, ka reaģējot uz VISC rosināto ideju
paaugstināt slieksni centralizētajos eksāmenos vai vidusskolu un augstskolu
iestājeksāmenos, izglītības nozares profesionāļi tikās ar Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) un VISC pārstāvjiem, piedāvājot virkni iespējamo
risinājumu.
Lai gan ar ministriju esot panākta mutiska vienošanās
par vairākiem darāmajiem darbiem, biedrība norāda, ka problēmas risināšanai
nepieciešama daudz konkrētāka rīcība, tāpēc no ministrijas tiek gaidīti
konkrēti plāni un termiņi.
Kive stāstīja, ka biedrība atzinīgi vērtē IZM
īstenotos izglītojošos vebinārus un informācijas sistēmas, kurās tiek publicēti
eksāmenu rezultāti, tomēr uzsver, ka informācija joprojām ir grūti atrodama.
“Eksāmenu rezultātu analīze palīdz pedagogiem izprast problēmas sakni un
attiecīgi strādāt ar skolēniem, tāpēc ir būtiski regulāri publiskot šādu
informāciju. Šogad informācija par eksāmenu rezultātiem beidzot ir pieejama
katrai skolai tīmekļa vietnē “vpis.lv”, taču ne visi to ir
pamanījuši,” norādīja biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.
Biedrība pauda gandarījumu, ka izdevies vienoties ar
IZM par papildus uzmanības pievēršanu pedagogu kvalifikācijas celšanai jau
sākumskolā, tomēr norādīja, ka gaida no ministrijas precīzāku informāciju – kā
tieši un kad notiks sākumskolas pedagogu kvalifikācijas celšana.
Tāpat biedrības ieskatā, skolēnu sagatavošanu
eksāmeniem sekmētu norādījumi vai vadlīnijas, kā strādāt ar nestandarta
uzdevumiem.
Viens no priekšlikumiem, kas tika piedāvāts VISC, bija
katra eksāmenu labotāja spēju izvērtējums. Kive skaidroja, ka bieži esot
neuzmanības kļūdas labošanā, kas liecina par labotāju pārslodzi vai reizēm arī
nekompetenci. Tāpat viņa uzsvēra, ka nepieciešamas izmaiņas arī eksāmenu darbu
labošanas atalgošanā, jo šobrīd tas ir zemu atalgots darbs, un tāpēc nav iespējams
piesaistīt pietiekami lielu skaitu kvalificētu skolotāju.
“Pēc šī gada centralizēto eksāmenu rezultātiem
sekoja 129 apelācijas, no kurām 29 gadījumos vērtējums tika mainīts uz
augstāku,” norādīja Kive.
Biedrība pauda satraukumu arī par to, ka VISC nav paudusi
ieinteresētību un gatavību nodrošināt matemātikas skolotājus ar jauniem, īpaši
nestandarta, uzdevumu krājumiem, “atrunājoties ar dažādu resursu
trūkumu”. Kive sacīja, ka jaunās izglītības satura prasības tiek
iepludinātas eksāmenu uzdevumos, taču skolēniem nav iespējams kvalitatīvi
sagatavoties, jo trūkst metodiskā atbalsta. Tāpēc biedrība aicina atbildīgās
izglītības institūcijas nekavējoties risināt šo problēmu.
Kā ziņots, skolēnu sniegums matemātikas eksāmenā šogad
bijis vājākais pēdējā desmitgadē un eksāmenu nebija izdevies nokārtot 226
skolēniem.
Desmitgadē sliktākais vidējais rezultāts šogad
sasniegts arī fizikas eksāmenā – skolēnu vidējais rezultāts ir 37,5%.
Angļu valodas eksāmenā valstī sasniegts 62,7%
rezultāts, kas ir augstākais pēdējo desmit gadu laikā. Arī krievu valodas
eksāmenā skolēniem šogad izdevies sasniegt augstāko vidējo rezultātu pēdējo
desmit gadu laikā – 74,4%, kas ir par 4,1 procentpunktu augstāks nekā pērn.
Pēc krituma pagājušajā gadā šogad vidējais rezultāts
franču valodas eksāmenā ir uzlabojies sasniedzot 69,1% un atgriežoties aptuveni
2014.gada līmenī. Līdzīga situācija ir arī vācu valodas eksāmenā, kur pēc
vidējā rezultāta krituma pērn šogad fiksētais rezultāts 71,9% ir otrs
augstākais pēdējos desmit gados.
Vidusskolēnu sniegums ķīmijas eksāmenā pēdējo desmit
gadu laikā bijis ļoti svārstīgs. Šogad fiksētais rezultāts 62,8% apmērā ir par
1,3 procentpunktiem augstāks nekā pērn. Vislabākais vidējais rādītājs sasniegts
2015.gadā – 65,6%.
Skolēnu vidējais sniegums bioloģijas eksāmenā
turpināja sarukt arī šogad, sasniedzot 57,1%, kas ir otrs zemākais rādītājs
pēdējā desmitgadē. Arī vēstures eksāmenā skolēnu vidējie rezultāti bijuši
svārstīgi, šogad, gadu pēc rezultātu kārtējā krituma, tam uzkāpjot līdz 41,3%.
Labāko vidējo rezultātu pēdējā desmitgadē uzrādot
2013.gadā (55,72%), šogad fiksētais latviešu valodas eksāmena vidējais
rezultāts ir sasniedzis 49,9%, kas ir par 2,7% zemāks nekā pirms gada.
Foto: no
arhīva
