Elektrības cenu sadārdzinošās obligātās iepirkuma komponentes
(OIK) likvidēšana varētu notikt ar 2021.gadu, intervijā
“Neatkarīgajai” pieļāvis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Nemiro atzinis, ka jautājums nav atrisināts tik ātri,
kā solīts, jo jautājums esot komplicēts. “Ekonomikas ministrija (EM)
izpildīja Saeimas uzdevumu – sagatavot normatīvos aktus OIK likvidēšanai. OIK
likvidēšana faktiski ir viena teikuma izdzēšana no Elektroenerģijas
tirdzniecības likuma. Tas nav sarežģīti, un mēs sagatavojām normatīvos aktus ar
klāt pievienotām anotācijām, kurām vairākas ministrijas iesniedza savus
atzinumus. Ieskatoties šajos atzinumos, atklājās, ka tiesvedību riski un citas
konsekvences pārsniedz miljardu eiro. Šie priekšlikumi tika iesniegti Ministru
kabinetā, un valdība tos noraidīja.”
Ministrs uzsvēra, ka EM ir piedāvājusi arī jaunu
konceptu – piesārņotājs maksā. “Zaļajai enerģijai ir jābūt atbalstītai, un
tas ļautu mums diversificēt energoresursus, mazināt ietekmi uz vidi, uzlabot
atkritumu savākšanu un radīt augsti efektīvu koģenerāciju. Iepriekšējā periodā
bija ārkārtīgi dāsna, absurda atļauju izsniegšana stacijām. Izsniegto atļauju
apjoms ir četras reizes lielāks nekā Latvijai nepieciešamā elektroenerģija.
Labi, ka viņi visi nav savas stacijas uzbūvējuši, jo tad mēs vispār nezinātu,
ko ar šo elektrību darīt. Mēs nenormāli par to pārmaksātu, jo dažām stacijām
pārkompensācija 4,4 reizes pārsniedz biržas cenu. Tiek pļauta kukurūza, pūdēta
biogāzes stacijās, bet zeme tiek apstrādāta ar dīzeļtraktoriem. Kur te ir tas
“zaļums”?” stāstījis politiķis.
Pēc Nemiro vārdiem, EM esot sākusi aktīvu darbu pie
kontroles sistēmas sakārtošanas, kas 2019.gadā ļāvis ieekonomēt 24 miljonus
eiro, kas netika izmaksāti šīm stacijām, bet ienāca valsts budžetā. “Mēs
paaugstinām atkritumu (nevis kukurūzas) obligāto izmantošanu biogāzes stacijās,
un atkritumu īpatsvars turpmāk tikai kāps. Darbs notiek, un mēs redzam
rezultātus,” piebildis ministrs.
“Pašas OIK likvidēšana varētu notikt ar
2021.gadu, jo esam runājuši gan ar Satiksmes ministriju, gan VARAM, gan Finanšu
un Zemkopības ministrijām par to, kādai jābūt zaļās enerģijas attīstībai par
samērīgu samaksu. Ir divi virzieni. Pirmais – pārskatīt nodokļu sistēmu
lielajiem piesārņotājiem, jo dažiem ir lielas nodokļu atlaides, bet citiem ne,
kas ir jāizlīdzsvaro. Otrs – zaļās enerģijas attīstība. Tas ir vējš. Bez
virskompensācijas, par biržas cenu. Šos vēja parkus sākotnēji varētu būvēt
mežos, kur tie nevienam netraucētu,” sacījis politiķis.
“Aprēķinot 2018.gada elektroenerģijas patēriņu un
aptuveno vēja intensitāti, mēs sarēķinājām, ka, ja kopējā vēja parku jauda
Latvijā būtu 2000 MW, tad elektroenerģijas [gada] izmaksas samazinātos par 54
miljoniem eiro. Mēs nevis maksātu virskompensāciju, bet uz piedāvājuma
palielinājuma pamata samazinātu elektroenerģijas cenu. Tas būtu ideāls veids,
kā būt gan zaļiem, gan gūt ekonomisku labumu,” piebildis Nemiro.
Foto: no arhīva
