Ņemot vērā dažādus faktorus, tostarp “bāzes” ūdens
līmeni un ledus biezumu Lielupē, Jelgavas un novada pašvaldības šogad
neprognozē plūdus.
Jelgavas
novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte stāstīja, ka ledus iešanu
Staļģenē tilts nekavē, un ledus sablīvējumi veidojas vien upes līkumos. Taču
ledus esot plāns, vien ap desmit centimetriem, un tāpēc plūdi netiek
prognozēti, atzina pašvaldības pārstāve.
Pašvaldībā
ir apzinātas aptuveni 20 mājsaimniecības, kuras var ietekmēt strauja ūdens
celšanās Lielupē, un, pēc Lonertes teiktā, iedzīvotāji ir informēti par rīcību
apdraudējuma gadījumā. Bažas pašvaldībai sagādā arī makšķernieki, kas pat atkušņa
laikā neapdomīgi kāpj uz ledus.
Arī
Jelgavas Pašvaldības policija, apsekojot Lielupi, Driksu, Svētes upi un
Miezītes dīķi, aizvadītajā nedēļā veikusi pārrunas ar 80 personām, liecina
pašvaldības apkopotā informācija. Par atrašanos uz ledus runāts ar 77 zemledus
makšķerniekiem, sievieti, kas pa Lielupi pastaigājās kopā ar diviem maziem
bērniem, un divām nepilngadīgām meitenēm, kuras bija uzkāpušas uz ledus Pasta
salas pludmalē.
Komentējot
plūdu iespējamību pilsētā, Pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC)
vadītājs Gints Reinsons stāstīja, ka pirms februāra beigām, kad Lielupē sācies
straujāks ūdens līmeņa kāpums, ūdens līmenis bijis samērā zems, turklāt jau ir
nokusis sniegs no laukiem un mežiem. Tāpēc pilsētā neprognozē, ka palu ūdeņi
varētu ietekmēt mājsaimniecības ap Lielupi.
Bažas
vairāk rada mazās upes – Svēte un Platone -, atzina POIC vadītājs. Kāpjot ūdens
līmenim Svētē, satiksmei jāslēdz Miezītes ceļa posms, stāstīja Reinsons. POIC
informēja, ka Miezītes ceļš applūdis posmā starp Sniega ielu un Kūliņu ceļu, un
pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” nolēmusi to slēgt, lai
nesabojātu brauktuves segumu. Tur jau uzstādītas ceļa zīmes, kas aizliedz
caurbraukt šo ielas posmu. Autovadītāji aicināti izmantot Sniega ielu un Vītolu
ceļu.
Ūdens
apjoma pieaugums jūtams arī Svētes palienes pļavās, kur atrodas koka laipu
takas.
Viņš
prognozēja, ka no 3. līdz 8.martam varētu sasniegt palu kulmināciju. Taču ledus
iešanu pilsētā viņš neņemas prognozēt, jo pašlaik tas pilsētā vēl ir
viengabalains, un, svārstoties ūdens līmenim, varētu tikt “cilāts”.
Taču gan Driksa, gan Lielupe pie tiltiem pilsētā drīz būšot brīva no ledus.
Pēdējie
lielākie plūdi Jelgavā piedzīvoti 2010., 2012. un 2013.gadā. 2010.gadā ūdens
līmenis upē bija cēlies par 3,44 metriem, taču pašlaik šis rādītājs ir ap 0,9
metriem, klāstīja Reinsons.
Jau
ziņots, ka pirmdienas pēcpusdienā Lielupē pie Jelgavas strauji ceļas ūdens
līmenis un iespējama palieņu applūšana, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs.
No
Staļģenes nāk lielas ledus un ūdens masas. Lielupē pie Staļģenes ūdens līmenis
pirmdien paaugstinājies par 0,8 metriem, kopš palu sākuma – par 3,3 metriem.
Staļģenē,
aizejot ledum, gaidāma ūdens atkāpšanās.
Foto: no arhīva
