«Ja ziema būtu īsta un ielas un ceļi būtu regulāri jāšķūrē un jākaisa, vispār nebūtu naudas, par ko to darīt,» par Valsts autoceļu fonda maksājumiem satraukušās Jelgavas un rajona pašvaldības.
Ne viens vien rajona pagasts satraucies, ka janvāris jau krietni pāri pusei, bet autoceļu uzturēšanai domātie līdzekļi nav saņemti. Tie nav arī informēti, cik daudz līdzekļu saņems. Līvbērzes pagasta priekšsēdētāja Ilze Vītola norāda, ka arī lauku pašvaldībām jāapstiprina gada budžets, bet pagaidām informācijas trūkuma dēļ to var tikai zīlēt.Uzturēšanai vajag vairāk naudasTiekoties rajona padomē, dzirdētas dažādas runas. Vieni sakot, ka līdzekļu būs vairāk, citi gluži otrādi – ka mazāk, jo daļa finanšu tikšot Rīgai, lai pabeigtu tiltu. Pašvaldības līdzekļu samazinājums neapmierina, jo ielu un ceļu uzturēšanas pakalpojumi jau pirms vairākiem mēnešiem sadārdzinājušies. Turklāt cenām ir tendence augt.«Greiderēšanas un grants izcenojumi kāpuši nenormāli, grūti pateikt, cik ceļiem to varēs atļauties,» spriež pagastu apvienības «Bērzes krasti» (ietilpst mūsu rajona Glūdas un Līvbērzes un Dobeles rajona Bērzes un Jaunbērzes pagasts) autoceļu fonda līdzekļu administratore Ruta Medne.Viņa norāda, ka pašvaldību ceļi ir kritiskā stāvoklī.«Kādu uzprišina, bet posmus, kas pērn redzējuši kapitālo remontu, visā rajonā uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt. Ceļu segums reti atjaunots, nedēļu pēc greiderēšanas atkal parādās trepe, tātad nav seguma.» Janvārī brauktuves izdevies uzturēt tāpēc, ka pašvaldības veidojušas uzkrājumus.«Tie gan ir visai nosacīti, jo pagastiem ir atliktie maksājumi, kas pagaidām nav nokārtoti.»Dažos rajona pagastos grāmatvedes katru dienu pārbaudot kontus, lai pārliecinātos, vai nav ienākusi autoceļu fonda nauda. Arī pērn bijusi kavēšanās. Pagastos, kur Valsts kontrole veikusi auditu, norādīts, ka šāda rīcība ir rupjš pārkāpums no atbildīgo institūciju puses.Plašāk par šo tematu lasiet ceturtdienas, 24.janvāra, «Zemgales Ziņās».
