Šodien netika panākta konkrēta vienošanās par atalgojuma paaugstināšanas
principiem, tādējādi nevienojoties par kritērijiem, kā tiktu sadalīti mediķu
atalgojuma palielinājumam piešķiramie 42 miljoni eiro, pēc veselības nozares
stratēģiskās padomes sēdes žurnālistiem paziņoja tās dalībnieki.
Sēdē tika izskatīti divi priekšlikumi par atalgojumam paredzētā
finansējuma, proti, esošo 42 miljonu eiro, pārdalīšanu. Pirmais priekšlikums
būtu palielināt atalgojumus tiem mediķiem, kuri strādā paaugstinātas
intensitātes apstākļos un stacionāros, savukārt otrais, ka visiem medicīnas
nozarē strādājošajiem tiktu paaugstināts minimālais atalgojums par 7,7%.
Attiecīgi Veselības ministrijas priekšlikumi paredzēja, ņemot vērā pieejamo
finansējumu, prioritāri palielināt darba samaksu Neatliekamās medicīniskās
palīdzības dienesta brigāžu ārstniecības personām un darbiniekiem, ģimenes
ārstiem un viņu prakšu māsām un ārstu palīgiem, psihiatrijas jomā
strādājošajiem, kā arī slimnīcās strādājošajām ārstniecības personām, ņemot
vērā darba intensitāti.
Tomēr, vērtējot ministrijas priekšlikumus, Stratēģiskās padomes locekļu
viedokļi par labāko iespējamo risinājumu dalījās. Vairāki padomes locekļi
atzīmēja, ka, ņemot vērā, Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto, kā
arī iepriekš darba grupās lemto par veidu, kā tiek plānveidīgi palielināta
darba samaksa ārstniecības personām, šobrīd būtu jāturpina līdzšinējā prakse –
proti, līdzekļi novirzāmi ārstniecības personu zemāko mēnešalgu likmju
palielināšanai visā veselības nozarē, nevis tikai prioritārajās jomās.
Tādējādi, lai arī iespējamais darba samaksas pieaugums būtu mazāks, tiktu
ievērots solidaritātes princips.
Preses konferencē Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze
Aizsilniece un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības
(LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka vairāk atbalstītu otro
priekšlikumu, tas ir, 7,7% pieaugumu visiem medicīnas jomā strādājošajiem. Taču
sēdē par šo jautājumu netika panākta galēja vienošanās.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis
Rācenis aģentūrai LETA sacīja, ka nesamierināsies ar esošo finansējuma apjomu
veselības nozarei nākamā gada valsts budžetā un gatavosies protesta akcijām.
Viņš atgādināja, ka sākotnēji 42 miljonos eiro vispār nebija paredzēts
finansējums rezidentu atalgojuma paaugstināšanai, tagad ir veikta finansējuma
pārdale un iezīmēts, ka rezidentiem atalgojums paaugstināsies par 7,7%.
“Taču diemžēl nav ņemti vērā tie principi par kuriem mēs ilgstoši
diskutējām un vienojāmies, proti, noteikt koeficientu atkarībā no rezidenta
specializācijas gada, jo viņa spējas strādāt būtiski atšķiras. Mēs to
vēlējāmies ieviest no nākamā gada, bet mūsu ieteikums netiek ņemts vērā,”
sacīja Rācenis.
Paredzēts, ka nākamā Veselības nozares Stratēģiskās padomes sēde tiks
sasaukta pēc valsts budžeta apstiprināšanas.
Jau ziņots, ka Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma “Par
vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts
paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien
3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).
Salīdzinājumam – atbilstoši VM sniegtajai informācijai, valsts budžeta
izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP.
Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet
Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA)
paudusi, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma
palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti, bet
valdība to ignorējot.
Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs
cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši
budžeta iespējām.
Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem
gadiem, mediķi līdz 2020.gada valsts budžeta pieņemšanai rīkos akciju
“Viena diena bez ārsta”, aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās
palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu, aģentūrai LETA
pastāstīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
Gadījumā, ja arī Saeimā tiks pieņemts veselības aprūpes sistēmai nelabvēlīgs
lēmums, tad mediķi turpinās protesta akcijas, ko vadīs mediķu arodbiedrība,
kura, visticamāk, rosinās jautājumu par Saeimas atlaišanu, jo šī Saeima būs
nobalsojusi pretēji tam, ko tā pati solīja, proti, ievērot likumus un domāt par
Latvijas tautas nākotni, uzsvēra Aizsilniece.
Foto: no arhīva
