Saeimas Prezidija un Frakciju padome šodien
vienbalsīgi vienojās, ka nevakcinēti vai Covid-19 nepārslimojuši deputāti
Saeimas klātienes sēdēs varēs piedalīties ar negatīvu Covid-19 testu.
Kā atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece
(NA), šo risinājumu akceptējuši arī valsts tiesību eksperti un epidemiologi.
Saeimas priekšsēdētāja skaidroja, ka šādus parlamenta darba kārtības
jautājumus, par kuriem nav skaidra regulējuma Saeimas Kārtības rullī, izskata
Prezidija un Frakciju padome, lai uzklausītu frakciju viedokļus.
Mūrniece norādīja, ka testēšanās paredzēta kā
iekļaujošāka pieeja, kas dotu iespēju visiem deputātiem piedalīties sēdē.
Kā informēja Saeimas Preses dienestā,
līdz ar rudens sesijas sākumu no septembra Saeimas un parlamenta komisiju sēdes
varēs notikt klātienē epidemioloģiski drošā darba vidē, nosaka kopsēdē lemtais.
Lēmums paredz, ka Saeimas Sēžu zālē un komisiju sēžu
norises telpās uzturēsies deputāti ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas
apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai informāciju par negatīvu
Covid-19 testa rezultātu.
Kārtību, kādā parlamenta klātienes sēdes laikā Saeimas
sēžu zālē varēs atrasties Saeimas darbinieki, eksperti, žurnālisti un citas
personas, noteiks Saeimas Prezidijs.
Ja saslimstība ar Covid-19 pieaugs, 14 dienu
kumulatīvajam rādītājam uz 100 000 iedzīvotājiem sasniedzot tādu rādītāju, pie
kura atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijām
ir nepieciešams pastiprināt epidemioloģiskās drošības pasākumus, Saeimas
Prezidijs, sasaucot Saeimas sēdi, varēs lemt par tās norisi attālināti, skaidro
parlamenta Preses dienestā.
Par Saeimas komisiju sēžu norises veidu lems
attiecīgās komisijas priekšsēdētājs.
Mūrniece šodien kopsēdē norādīja, ka Saeimas Prezidijs
kopā ar parlamenta Administrāciju un Saeimas Juridisko biroju ir strādājis pie
iekļaujoša risinājuma radīšanas, lai deputāti ar septembri atgrieztos darbā
klātienē. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka tika lūgti un saņemti atzinumi no
SPKC, Valsts prezidenta padomnieka juridiskajos jautājumos Jāņa Plepa, Latvijas
pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīnes Līces un
Saeimas Juridiskā biroja.
Mūrniece norādīja, ka vēl Saeimas līmenī būs jārunā
par detaļām šī risinājuma ieviešanā.
Ar Prezidija un Frakcijas padomes lēmuma principiem
iepazīstināja Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere. Lai sēdes varētu notikt
klātienē viens no principiem paredz, ka Saeimas deputātiem jābūt spējai
nodrošināt, ka var piedalīties sēdēs ar sertifikātu, kas apliecina vai nu
vakcinēšanos vai izslimošanas faktu, vai ar negatīvu testu.
Tāpat noteikts, ka Prezidijam ir tiesības ierobežot
Saeimas sēžu zālē atrasties citām personām, kuras nav deputāti, nosakot šo
cilvēku maksimālo skaitu, kā arī nosacījumus, kuras var būt šīs personas un
kādas prasības tām izvirzāmas.
Tāpat Prezidijam būs tiesības lemt par attālinātu sēžu
noturēšanu, ja SPKC to rekomendēs. Saeimas komisiju sēžu noturēšanā būs
jāievēro vispārējie principi, kādi piemēroti Saeimas sēdēm, norādīja Juridiskā
biroja vadītāja.
“Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja
vietnieks Valērijs Agešins šodien kopsēdē no vienas puses norādīja, ka
“Saskaņa” neplāno iebilst piedāvātajam risinājumam, jo atbalsta darbu
klātienē. Viņš uzsvēra, būtu nepieciešami grozījumi Saeimas Kārtības rullī, lai
tur noregulētu to, kā Saeimai paredzēts strādāt.
Reizē Agešins norādīja, ka deputātus pēc būtības nav
pamata ierobežot, ja vakcinējušies ir 80% vai pat vairāk deputātu. Tā dēvētā
“pūļa imunitāte” deputātu starpā ir sasniegta, jo zināms, ka vakcīnas
strādā, tāpēc nevajag bažīties no tā, ka trīs vai četri deputāti nav
vakcinējušies, norādīja politiķis.
“Saskaņas” frakcijas vadītāja vietnieks
vērsa uzmanību, ka, lai nepārkāptu Satversmi attiecībā uz tiesnešiem, valdības
virzītajā likumprojektā nevakcinēto ierobežojumi netiekot attiecināti uz
tiesnešiem – viņiem noteikts izņēmums. Agešins akcentēja, ka šādai pašai
pieejai kā uz tiesnešiem būtu jāattiecas arī uz Saeimu.
Saeimas aptaujātie eksperti tika norādījuši,
ka cilvēktiesības un Satversme neliedz pieprasīt negatīvu Covid-19 testu darbam
Saeimā klātienē, vēstīja portāls “lsm.lv”. Prezidijs tika
noskaidrojis, ka absolūtais deputātu vairākums ir ieguvuši Covid-19 sertifikātu
par pilnu vakcinācijas kursu vai izslimošanu pēdējā pusgada laikā. Tomēr
jārēķinās, ka neliels Saeimas deputātu skaits to nebūs izdarījuši.
“Vērtējot no cilvēktiesību viedokļa, Saeima
drīkst šiem deputātiem prasīt pirms sēžu apmeklēšanas uzrādīt negatīvu Covid-19
testu,” uzskata Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību
institūcijās Kristīne Līce.
Līdzvērtīgi šādus ierobežojumus neparedz arī valsts
pamatlikums – Satversme, secinājis konstitucionālo tiesību eksperts Valsts
prezidenta padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Pleps. “Saeimas
deputātu kā tautas priekšstāvju tiesības var tik ierobežotas. Tās nav
absolūtas. Saeima ir tiesīga, ņemot vērā konkrētos apstākļus, radīt regulējumu,
kas ļautu Saeimai strādāt klātienē, rēķinoties ar pandēmijas radītajām sekām,
kā arī esošajiem un iespējamiem jauniem ierobežojumiem. Satversme paredz
iespēju noteikt dažādus ierobežojumus, un Saeima drīkst to darīt,”
stāstīja Pleps.
Iecerēts, ka no 2.septembra Saeimas sēdes notiktu
klātienē.
Foto: no arhīva
