Sapulcējis ap simt Jelgavas daudzdzīvokļu namu vecāko, Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) valdes loceklis Juris Vidžis un pāris pieaicināto ekspertu trešdienas vakarā sprieda, kā cīnīties ar rēķinu nemaksātājiem, kā arī kārtējo reizi mudināja, lai māju vecākie pierunā iedzīvotājus iesaistīties ēku siltināšanas programmā. Sapulces gaitā J.Vidžis arī nenoturējās zākāt vietējo presi.
NĪP vadītājs pauda pārliecību, ka gada atskaites par pērnā gada tēriņiem sagatavojis pareizi. Kaut arī to nepaskaidroja, acīmredzot J.Vidžis komentēja nesen «Ziņās» aprakstīto problēmu, ka NĪP gada atskaitēs iekļauj arī summas, ko par apsaimniekošanu, patērēto ūdeni un atkritumu izvešanu nav samaksājuši parādnieki. Tādējādi šis parāds tiek uzlikts uz kārtīgo maksātāju pleciem, mājas bilanci nereti padarot negatīvu. Ekonomikas ministrija (EM) iepriekš skaidroja, ka tāda rīcība ir prettiesiska, jo to neļauj darīt likums par dzīvokļu apsaimniekošanu, savukārt Civillikums nosaka – atsevišķu viena kopīpašuma īpašnieku parādi pārējiem nav solidāra atbildība. J.Vidžis uzsvēra, ka negatīvo bilanču iemesls ir atsevišķu dzīvokļu īpašnieku nesamaksātā nauda, tādēļ likumsakarīga esot NĪP rīcība, ka tā «atskaitās par samaksāto naudu», nevis virtuālu un neesošu. «Ziņās» iepriekš aprakstīto J.Vidžis nodēvēja par nepatiesību. «Pasaku rakstītājs uzrakstīja nepareizi,» par «Ziņu» publikāciju izteicās NĪP vadītājs. Viņam gan nepiekrita Raiņa ielas 10. nama vecākā Valentīna Mankuse, kas vēlreiz apliecināja – mājas bilancē iekļauti arī kāda dzīvokļa parādi, kas gadu gaitā izveidojušies ne tikai par nesamaksāto apsaimniekošanas maksu, bet arī ūdeni un atkritumiem. Šos pakalpojumus NĪP pati nemaz nesniedz, tāpēc iedzīvotāji nav mierā, ka tādu parādu atņem no ēkas bilances. Tādējādi tā ir negatīva, savukārt NĪP atsakās labot mājas cauro jumtu, jo namam neesot naudas. Arī EM Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders, kas citēts «Ziņu» publikācijā, māju vecākajiem apgalvoja, ka rakstā neko nepareizu nav atradis. Viņš gan akcentēja, ka pārvaldnieks (šajā gadījumā NĪP) ir tikai dzīvokļu īpašnieku uzticības persona, kas veic viņu pieprasītos darbus par viņu līdzekļiem. M.Auders stāstīja, ka ēkas bilancē atsevišķā ailē drīkst iekļaut nemaksātāju parādus ar nosacījumu, ja pārvaldnieks cenšas parādus piedzīt. Taču šīs summas tik vai tā nav atļauts uzlikt kā slogu godīgajiem maksātājiem. Runājot par ūdens un citu komunālo maksājumu iekļaušanu mājas apsaimniekošanas līdzekļu bilancē, M.Auders apgalvoja, ka to drīkst darīt tikai ar nosacījumu, ja vairums dzīvokļu īpašnieku tam piekrituši. NĪP valdes loceklis vienubrīd pat atzina, ka māju bilancēs iekļauj arī summas par nesamaksāto ūdens piegādi, kaut arī gada atskaites ir tikai par apsaimniekošanas naudas uzskaiti, nevis citiem pakalpojumiem. Viņš solīja, ka jau šajā pusgadā maksājumi par ūdeni būšot izdalīti citā dokumentā. «Tad jūs varēsiet lemt, vai visai mājai ūdeni atslēgt un ņemt no mājai pievestās cisternas tikai 25 litrus dienā!» Pēc J.Vidža teiktā, par apsaimniekošanas maksas parādniekiem pagājušajā gadā NĪP tiesā iesniedzis 582 prasības, no kurām 275 gadījumos bijuši tiesas spriedumi. Šogad tiesā nonākušas jau 204 lietas, pieņemti 65 spriedumi. «Bez jūsu palīdzības netiksim galā ar nemaksātājiem,» māju vecākajiem sacīja J.Vidžis. Lai pastiprinātu cīņu pret parādniekiem, NĪP vadītājs nolēmis namu kāpņu telpās izlikt paziņojumus, cik katra no tām ir parādā NĪP. «Dzīvokļu īpašnieku vārdus gan izlikt nedrīkst,» dažu ieteikumiem publiskot nemaksātāju datus atbildēja J.Vidžis. Viņš gan pieļāva – ja dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē vienotos, «iekšējai lietošanai» kāpņu telpā varētu likt arī parādnieku vārdus. Tad gan viņam esot jāpakonsultējas ar juristiem. J.Vidžis no apsaimniekotājiem Madonā uzzinājis, ka tur pret nemaksātājiem cīnās, ierobežojot ūdens piegādi. Tur parādnieku dzīvoklī caurulēm uzliekot ventili, kas dienā ļaujot iztecināt normatīvos noteiktos 25 litrus ūdens. Pēc tam ventilis aizveroties. Tāds aprīkojums gan maksājot ievērojamas summas, ko māja diezin vai gribēšot atvēlēt. Māju vecākie ierosināja nemaksātājiem pilnībā atslēgt ūdens piegādi. Uz to J.Vidžis atbildēja: «Jūs būsiet pirmā, kas pie manis atskries, jo kaimiņš tos savus sūdus nelaidīs lejā!»Kāds mājas vecākais stāstīja par problēmu, ka dzīvokļa īpašnieks nelaiž savā miteklī nolasīt ūdens skaitītāju rādījumus. J.Vidžis šim mājas vecākajam esot ierosinājis, lai šim dzīvokļa īpašniekam kā biedinājumu pierakstot četrus patērētā karstā ūdens kubikmetrus. Tad būšot mācība. J.Vidžis gan tādu gadījumu neatcerējās, sakot: «Diez vai, diez vai es tā teicu.» NĪP vadītājs mudināja māju vecākos apdomāt par vēl vienu metodi, kā piedzīt parādus. «Par noteiktu summu pārdodam parādu citai firmai,» J.Vidžis sacīja, ka arī šādai rīcībai nepieciešama dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Turklāt parādu piedziņas firma daļu summas paturēšot arī sev, un mājai jādomā, kā segt neiekasēto starpību. J.Vidžis Jelgavas un Latvijas dzīvokļu īpašniekus dēvēja par bezatbildīgiem, jo viņi vieglprātīgi savos mitekļos ielaiž īrniekus, kas nenorēķinās par komunālajiem pakalpojumiem. «Pret īrniekiem neko izdarīt nevaram, ja īpašniekam nav intereses,» tā J.Vidžis. Savukārt EM pārstāvis M.Auders sacīja, ka patlaban likumdošanā tiekot ieviestas izmaiņas, kas parādu piedziņas procesu ļaušot paātrināt. Turpmāk pietikšot, ja viena puse tiesā iesniegs pierādījumus, lieta ātrāk virzīšoties līdz tiesu izpildītājiem, kas varēs atsavināt un izsolē pārdot īpašumu, lai parādus dzēstu.
