No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra
pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets. Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.
Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas
(EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus
skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas
skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības
inspekcijas veiktajā risku analīzē.
EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem,
kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē – atļaut visus
pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas
(VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai
friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no
1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus
skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības
atbalstu.
Priekšlikumu atļaut strādāt sertificētiem
speciālistiem sēdes laikā ierosināja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par
cilvēcīgu Latviju; KPV LV), tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un
ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) rosināja neveikt izmaiņas sākotnējā EM
priekšlikumā un aicināja lemt tikai par tiem variantiem, kādus ministrija
sākotnēji piedāvāja.
Sākot diskusijas par EM iesniegto priekšlikumu,
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka jautājums par
skaistumkopšanas nozari ir emocionāls, tomēr tam ir jārod praktisks risinājums.
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par
cilvēcīgu Latviju; KPV LV) uzsvēra, ka EM nepiedāvā “vērt vaļā vai
atvieglot” skaistumkopšanas nozares darbību, bet gan tiek piedāvāts
legalizēt skaistumkopšanas nozares darbību. “Reti kurš ir tā noaudzis kā
ekonomikas ministrs. Ir dzirdēts, ka cilvēki friziera pakalpojumu saņem
virtuvēs un viesistabās. Beigsim mānīt sevi un sakārtojam šo jautājumu,”
aicināja Vitenbergs.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) pozitīvi
vērtēja EM priekšlikumu, piebilstot, ka Covid-19 pandēmijai nemazinoties,
cilvēkiem ir pieaugoša nepieciešamība pēc šāda veida pakalpojumiem, lai
“viņi varētu ilglaicīgi funkcionēt”.
Pabriks norādīja uz problēmu, ka skaistumkopšanas
pakalpojumi patlaban tiek sniegti nelegāli, tāpēc valdībai būtu jāatbalsta tādi
ierobežojumi, kurus sabiedrība pieņemtu. Pēc Pabrika domām, EM piedāvā gana
veiksmīgu scenāriju skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniegšanai klātienē.
Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu
Latviju; KPV LV) norādīja uz līdzšinējo problēmu, kad skaistumkopšanas nozare
darbojas nelegāli, turklāt neievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, kā
arī veicinot ēnu ekonomiku. Ģirģena ieskatā, visiem sertificētiem skaistumkopšanas
pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj strādāt klātienē jau no nākamās pirmdienas.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) aicināja
ministrus saprast, kuri ir tie skaistumkopšanas pakalpojumi, kas apmierinātu
cilvēka pamata vajadzības, kuras nevar ilgi atlikt. Tāpēc ministrs norādīja, ka
VM atbalsta priekšlikumu no 1.marta ļaut atsākt darbību klātienē friziera,
manikīra un pedikīra pakalpojuma sniedzējiem, stingri ievērojot EM ziņojumā
ietvertās epidemioloģiskās drošības prasības. Savukārt par citu skaistumkopšanas
pakalpojumu sniegšanu klātienē valdība varētu lemt vēlāk.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs
Jurijs Perevoščikovs atzina, ka EM ir sagatavojusi “ļoti labu
dokumentu”, vienlaikus viņš uzsvēra, ka labs priekšlikums vēl nenozīmē, ka
sniegtais pakalpojums būs epidemioloģiski drošs. “Jāatceras, ka runa ir
par gaisa pilienu infekciju, bet EM plānā ir maz tādu pasākumu, kas ļautu
izvairīties no saslimšanas, jo šie pakalpojumi tiek sniegti cieši
kontaktējoties,” skaidroja Perevoščikovs.
Epidemiologs uzsvēra, ka svarīgi jebkuru pakalpojumu
sniedzējam ievērot visas drošības prasības, tomēr viņa pieredze liecinot, ka
epidemioloģiskās drošības pasākumi netiek ievēroti un par tiem pat pasmejas.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atgādināja par
iepriekš valdībā panākto vienošanos, ka, lemjot par Covid-19 pandēmijas
jautājumiem, tiek ievēroti pieci pamatprincipi – priekšlikumiem ir jābūt
samērojamiem, atbilstošiem, pamatotiem, paredzamiem un lēmumi tiek pieņemti,
sadarbojoties. Linkaita ieskatā, skaistumkopšanas nozare un EM ar izstrādāto
priekšlikumu ir “izdarījušas savu mājasdarbu”, turklāt šo
priekšlikumu pozitīvi novērtējusi arī VM.
Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (Par
cilvēcīgu Latviju; KPV LV) atbalstīja priekšlikumu atļaut skaistumkopšanas
nozarei sniegt pakalpojumus klātienē epidemioloģiski drošos apstākļos.
Formulējot valdības lēmumu, Ministru prezidents
norādīja, ka tauta ir nogurusi no ierobežojumiem, turklāt Covid-19 tik drīz
nepazudīs, tāpēc Kariņš rosināja mācīties sadzīvot ar jaunajiem apstākļiem un
attiecīgi lemt par VM priekšlikumu, kas paredz atļaut klātienē darboties
atsevišķiem skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniedzējiem.
“Tas, ko piedāvā VM, ir atvērt skaistumkopšanas
nozari nedaudz lēnāk. Tas nozīmē, ka no aptuveni 8000 nozarē strādājošajiem
darbu varētu atsākt aptuveni 6500 cilvēki jeb lielākā daļa,” norādīja
Kariņš.
Valdība ceturtdien atbalstīja EM priekšlikumu, bet, lai
tas stātos spēkā, ministrijai ir jāizstrādā grozījumi noteikumos
“Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības
ierobežošanai” un rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājošie pakalpojumus
klātienē varēs sniegt, ievērojot virkni epidemioloģiskās drošības prasību,
tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības inspekcijā, klientu
apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta, intervāls starp
pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā klients pie
pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma
sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta
mērīšana.
Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla
platība – 25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par
25 kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs. Ja
nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar aizsargbarjeru
starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem pakalpojumu sniedzējiem
jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.
No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju
uzraudzību izlases kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju
tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.
Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam
var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.
Foto: pixabay.com
