Dažādu reakciju pašvaldību
politiķiem izraisījis pirmdien publicētais Satversmes tiesas spriedums, ar kuru
atzīta kā Satversmes garam neatbilstoša Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas
novadam. Par abu pašvaldību apvienošanu Saeima nolēma 10. jūnijā, pieņemot
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kur tika noteiktas 43
Latvijas novadu pašvaldību robežas.
Satversmes tiesa konstatēja, ka līdzšinējā Ozolnieku novadā nav
reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Ozolnieku novada
kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu reformas pamatā esošajam
kritērijam, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās
nozīmes attīstības centram. Tomēr šāda attīstības centra nav arī jaunajā
Jelgavas novadā, kurā plānots iekļaut Ozolnieku novadu.
Vides un reģionālās attīstības
(VARAM) ministrs Artūrs Toms Plešs uzskata, ka Satversmes tiesa pēc būtības
mudina labot situāciju, kāda izveidojusies pēc 10. jūnijā Saeimas pieņemtā
likuma, kas nosaka to, ka ap Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Daugavpils un
Rēzeknes valstspilsētām ir novadi bez saviem attīstības centriem.
Ozolnieku novada domes
priekšsēdētājs Andris Ozoliņš novērojis, ka daudziem Ozolnieku novada
iedzīvotājiem, uzzinot to, ka Satversmes tiesa neatzīst Ozolnieku novada
pievienošanu Jelgavas novadam, bija sajūta, ka viņi ir uzvarējuši. Proti,
daudziem šķita, ka tiesas spriedums nosaka, ka Ozolnieku novads tiks saglabāts
esošajās robežās kā atsevišķa pašvaldība. Taču patiesībā tas tā nav.
A.Ozoliņam ir gandarījums vienīgi
par to, ka Satversmes tiesas spriedums
apliecina, ka administratīvi teritoriālās reformas process pret
Ozolnieku novadu nav bijis korekts.
Domes priekšsēdētājs norādīja, ka
tagad pašvaldība var tikai gaidīt Saeimas lēmumu no kura būs atkarīgs tas, vai
Jelgavas un Ozolnieku novadu apvienoto domju sasaukums strādās pusgadu, gadu
vai četrus gadus. Viņaprāt, tagadējā situācija visiem rada nevajadzīgu
spriedzi. “No valstiskā viedokļa skatoties, varbūt, ka vecais Jelgavas rajons
ar Jelgavu centrā ir pamatots pašvaldības modelis. Bet kāpēc Vides un
reģionālās attīstības ministrija nespēj to prezentēt saprotami, lai Ozolnieku
novada iedzīvotāji saprastu, ka viņi reformas gaitā nepazaudēs savas ierastās
iespējas vērsties pie vietējās varas un saņemt sev vajadzīgās atbildes. Kāpēc
Ozolniekos šajās vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija 55 procenti, bet citur,
tostarp arī Jelgavas pilsētā un novadā – tā ir zem trīsdesmit. Tas tāpēc, ka
Ozolniekos cilvēki sajūt to, ka viņu politiskā izvēle ietekmē viņu dzīvi.
Ozolnieku iedzīvotāji ir gudri, prasīgi un sociāli atbildīgi,” teic Ozolnieku
novada mērs A.Ozoliņš. Viņš ir nobažījies par to, ka reformas rezultātā
izveidotā apvienotā Jelgavas novada pašvaldība nebūs pieņemama tagadējā
Ozolnieku novadā.
Samērā līdzīgi spriež arī Uldis
Ainārs, tagadējais Ozolnieku novada domes deputāts, kas ir ievēlēts arī
apvienotajā Jelgavas novada domē, kas sanāks 1. jūlijā. “Līdzšinējā Ozolnieku
novadā procentuāli mazāk tiek tērēts pārvaldei nekā tas ir Jelgavas novadā,”
teic U. Ainārs. Viņš piebilst, ka Ozolnieku novadā ir štata juristi, turpretī
Jelgavas novadā pastāv īsti necaurskatāms, bet pastāvīgs juridiskais
ārpakalpojums, kāda nav nevienā citā pašvaldībā. “Es gan gribu mest akmeni
Satversmes tiesas dārziņā. Vai tiešām vajadzēja četrus mēnešus, lai pateiktu,
ka Ozolnieku un Jelgavas novada apvienošana neatbilst Satversmei?” retoriski
jautā U.Ainārs. Viņš piezīmē, ka 12. marta Satversmes tiesas spriedums par
Skultes novada neiekļaušanu Saulkrastu novadā tika balstīts uz līdzīgiem
argumentiem.
Savukārt Dainis Liepiņš, kas ir
gan apvienotās Jelgavas novada domes jaunievēlētais deputāts, gan bija
Ozolnieku novada mērs līdz 2020. gada februārim, spriež, ka 5. jūnijā bija
iznākušas “bezjēdzīgas vēlēšanas”. “Kādus attīstības plānus var veidot
jaunizveidotais Jelgavas novads, ja ilgtermiņā visdrīzāk tiks lemts par
Jelgavas pilsētas pievienošanu apvienotajam Jelgavas novadam?” teic D.Liepiņš.
Viņš uzskata, ka Satversmes tiesa ar savu spriedumu ir apliecinājusi Saeimas
darbības brāķi, ko tā pieļāva nepareizi labojot to Administratīvi teritoriālās
reformas modeli ar 38 pašvaldībām, ko piedāvāja valdība. Proti, viņaprāt, pilnīgi skaidrs, ka
Jelgavas pilsētas atdalīšana no Ozolnieku novada bija kļūda, bezatbildīgas
“politiskas spēlītes” rezultāts.
Arī Jelgavas pilsētas domes
deputāts Gunārs Kurlovičs atzīst, ka Saeimas loma, mainot Administratīvi
teritoriālās reformas modeli, ir bijusi negatīva. Deputāts uzsver, ka
Satversmes tiesas spriedums principā ir apsveicams, vienīgi žēl, ka tik vēlu.
“Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā te darbojas zināma
“klasika”, kas raksturīga arī iepriekšējām reformām. Ministru
Kabinets sagatavo reformas projektu. Labāku, vai sliktāku, bet tam pamatā ir
noteikta ideja. Kad projekts nonāk Saeimā, politiskie lobiji to sagroza līdz
nepazīšanai. Šī reforma nav izņēmums, “raksta G.Kurlovičs.
Savukārt Jelgavas
novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune raksta: “Publiskotais
Satversmes tiesas spriedums Ozolnieku novada pašvaldības lietā, es teiktu, šādā
versijā nu jau ir novēlots un neizprotams. Protams, Ozolnieku novada
pašvaldība to ir gaidījusi, taču šādā versijā tas radījis vēl lielāku neziņu un
haosu turpmākajā darbā un apvienošanās procesā. Saņemu milzums daudz jautājumu,
jo iedzīvotāji uz Satversmes tiesas spriedumu skatās un neko nesaprot – vai
attaisnojas fakts, ka Ozolnieki varēs palikt atsevišķi, vai darbs tomēr
turpinās jaunizveidotajā novadā jebšu tūlīt jāgaida vēl kāds cits
variants? Šobrīd noteikts, ka līdz gada beigām Jelgavas novadam un
Ozolnieku novadam jāturpina darbs pie apvienošanās, bet, kas sekos tālāk,
neviens nezina. Lai arī kādu lēmumu Saeima pieņems šī pusgada ietvaros, jau
tagad skaidrs, ka tas radīs milzu lieku resursu patēriņu un finanšu
līdzekļu izšķērdēšanu. Lai pašlaik apvienotu divu pašvaldību darbu –
lietvedības sistēmu salāgošanu, mantas pārņemšanu, dažādu pakalpojumu
vienotu nodrošināšanu utt., mājaslapas pārveidi, utt., – darbs jau ir uzsākts
un jāturpina – tātad izdevumi jau tiek novirzīti, bet jautājums – kā labā un
cik ilgam periodam – , lai pēc tam saprastu, ka tas viss bija lieki? Šim
lēmumam bija jābūt pirms pašvaldību vēlēšanām, kas viestu skaidrību un būtu
iespējams pavisam cits scenārijs.” Z. Caune ir nobažījies, ka valdība vai
Saeima var izlemt par Jelgavas un Ozolnieku novadu pievienošanu Jelgavas
pilsētai kā sev vēlamākā modeļa īstenošanu.
“Taču tad tas rada ļoti daudz nekonsekvences arī attiecībā uz Rēzeknes,
Ventspils un Liepājas novadiem, kam – kā zināms, arī nav administratīvā
centra,” secina Z.Caune.
Apvienotā Jelgavas novada
deputāts un VARAM ministra padomnieks Madars Lasmanis atzīst, ka, visticamāk,
jaunievēlētā apvienotā Jelgavas novada dome strādās līdz 2025. gada pašvaldību
vēlešanām, kad arī, viņaprāt, vajadzētu notikt Jelgavas pilsētas un Jelgavas
novada apvienošanai. Tas arī ir visreālākais scenārijs, kā tiks izpildīts
Satversmes tiesas spriedums,” teic M.Lasmanis.
Foto: no
arhīva
