Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija vakar konceptuāli atbalstīja Plastmasu saturošu izstrādājumu likuma
projektu, kas paredz no jūlija ieviest vienreizlietojamās plastmasas daļēju
aizliegumu.
Kā informēja Saeimas Preses dienestā, no šī gada
3.jūlija paredzēts aizliegt laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā
arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.
Likumprojekta mērķis ir novērst un samazināt plastmasas
izstrādājumu un to saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens, un
cilvēka veselību. Tāpat ar grozījumiem iecerēts veicināt pāreju uz aprites
ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem materiāliem, tādējādi sekmējot arī
iekšējā tirgus efektīvu darbību, komisijas deputātiem sacīja Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.
Likumprojekts paredz, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū
dažādas vienreizlietojamās plastmasas preces: vates kociņus, galda piederumus
(dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu
maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus
un to mehānismus. Tāpat plānots aizliegt no putu polistirola izgatavotus
pārtikas un dzērienu iepakojumus, tā korķīšus un vāciņus, dzērienu glāzes un to
vāciņus, kā arī vienreizlietojamos un atkārtoti lietojamos no oksonoārdāmas
plastmasas izgatavotus izstrādājumus.
Ražotājam paredzēts pienākums kā alternatīvu patērētājiem piedāvāt
izstrādājumus, kas nesatur plastmasu vai pārdot atkārtoti lietojamus plastmasas
priekšmetus. Savukārt dzērienu iepakojuma ražotājiem plānots noteikt prasības
pārstrādātā materiāla daudzumam, tostarp no 2030.gada 1.janvāra iepakojumam būs
jāsatur vismaz 30% pārstrādātas plastmasas, paredz likumprojekts.
Likumprojekts paredz iespēju izpārdot vienreizlietojamās
plastmasas preces, ja tās būs laistas tirgū līdz šī gada 2.jūlijam.
Aizliegumu paredzēts neattiecināt uz plastmasas precēm, ja tās būs
ražotas medicīniskām ierīcēm. Izmaiņas neattieksies uz pārtikas iepakojumu
žāvētai pārtikai, tostarp iepakojumu jēlai gaļai, kā arī primāro iepakojumu,
kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā. Tāpat likumprojekta
prasības neattieksies uz eksportu uz trešajām valstīm.
Plānots, ka no šī gada 3.jūlija ražotājiem un tirgotājiem būs
jāmarķē noteiktas vienreizlietojamas plastmasu saturošas preces: higiēniskās
paketes, tamponi, mitrās salvetes, tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri,
kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, kā arī dzērienu
glāzes.
Ražotājiem likumprojektā paredzēts pienākums veidot paplašinātās
atbildības sistēmas noteiktu plastmasu saturošu preču atkritumu apsaimniekošanai,
piemēram, mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas filtriem, zvejas rīkiem.
Iecerēts arī noteikt prasību ražotājiem nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu
vākšanu, īstenojot plastmasas pudeļu dalītās savākšanas mērķi – 77% 2025.gadā
un 90% 2029.gadā, šodien informēja VARAM. Tāpat ražotājiem būs pienākums
informēt patērētājus par plastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi, kā arī par šādu
preču atkritumu apsaimniekošanu.
Paredzēts, ka valdībai būs jānosaka kritēriji plastmasu saturošu
izstrādājumu klasifikācijai atbilstoši to vienreizējai un atkārtotai
lietojamībai, kā arī citas prasības.
Likumprojekts paredz arī noteikt administratīvo atbildību par
pārkāpumiem, tostarp par vienreizlietojamo plastmasu saturošu izstrādājumu
alternatīvu nepiedāvāšanu. Fiziskai personai paredz piemērot brīdinājumu vai
naudas sodu līdz 175 eiro, bet juridiskai personai – brīdinājumu vai naudas
sodu no trijām līdz 350 eiro.
Plastmasas izstrādājumu patēriņš strauji pieaug, diemžēl daļa no
tiem nav pārstrādājami, un tas veicina strauju atkritumu pieaugumu, deputātiem
šodien uzsvēra VARAM pārstāvji, akcentējot, ka, plastmasai nonākot dabā, tā
pilnībā sadalās ļoti lēni – no pāris līdz pat vairākiem simtiem gadu. Latvijā
vidējais radītais plastmasas apjoms ir 34 900 tonnas gadā un pārstrādāti tiek
tikai 40% no plastmasas iepakojuma. 2018.gadā Latvijā katru dienu tika patērēti
150 000 plastmasas salmiņu, vēsta VARAM apkopotā informācija.
Aptuveni 80% no visiem Eiropas jūru atkritumiem ir tieši
plastmasa, pārsvarā vienreiz lietojamās preces. Jūras piesārņojums ar plastmasu
ir viena no graujošākajām mūsdienu globālajām problēmām, ko rada resursu
neilgtspējīga izmantošana. Tāpat apdraudēti ir daudzi dzīvnieki, kuri norij
šādus atkritumus un iet bojā, norādījuši likumprojekta autori.
Ņemot vērā, ka regulējumam jāstājas spēkā jau 3.jūlijā,
Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu likumprojektu atzīt par steidzamu un
skatīt to divos lasījumos, informē komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro (KPV
LV).
Foto: no arhīva
