Valdība šodien pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)
izstrādāto jauno vispārējās vidējās izglītības standartu, kurā skolām jau no
nākamā gada būs jāveido savs piedāvājums ar padziļināto kursu komplektiem.
Vidējās izglītības sistēmas modeļa un satura izmaiņas, kas pilnībā
stāsies spēkā 2021.gadā skars vidusskolēnus, pedagogus un izglītības iestādes.
Tas ir turpinājums jau iesāktajai pakāpeniskajai pārejai uz kompetenču pieejā
balstīto izglītību, ko šogad sāk īstenot pirmsskolās.
Skolām būs jāpiedāvā padziļināto kursu komplekti un jāizveido savs
piedāvājums. Katrai no vidusskolām būs jāpiedāvā vismaz divi izvēļu komplekti
ar četriem padziļinātiem kursiem, no kuriem skolēns izvēlēsies trīs. Katru
kursu komplektu veidos trīs padziļinātie kursi ar vismaz vienu atšķirīgu
padziļināto kursu.
Iepriekš aģentūrai LETA Valsts izglītības satura centra vadītājs
Guntars Catlaks norādīja, ka skolas ir dažāda izmēra un lieluma, pēc skolēnu
skaita, tāpēc ir prasība pēc vismaz diviem izvēļu komplektiem. Desmitajā un
vienpadsmitajā klasē tiks padziļināts un vispārināts pamatizglītībā apgūtais,
savukārt, vienpadsmitajā un divpadsmitajā klasē mācības būs dziļākas un šaurākā
mācību jomu lokā.
Saistībā ar vienu no padziļinātajiem kursiem skolēniem būs
jāīsteno un jāaizstāv patstāvīgu pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu.
Izmaiņas skars arī valsts pārbaudījumus. Kopumā katram skolēnam
vidējās izglītības ieguvei būs nepieciešams kārtot piecus eksāmenus – latviešu
valodā, svešvalodā (angļu, vācu vai franču), matemātikā un divos no
padziļinātajiem kursiem.
Pilnveidoto mācību saturu un pieeju skolās ieviesīs pakāpeniski.
Šajā mācību gadā izmaiņas skar pirmsskolu, savukārt nākamgad izmaiņas skars
pirmsskolu, pirmās klases skolēnus, kā arī ceturtās, septītās, un desmitās
klases skolēnus. 2021.gadā izmaiņas būs arī otrās, piektās, astotās, un
vienpadsmitās klases skolēniem, bet 2022.gadā izmaiņas būs ieviestas pilnībā.
Tad arī tiks ieviests jaunais centralizēto eksāmenu modelis, kuru kārtos devīto
un divpadsmito klašu skolēni.
Iepriekš Catlaks sacīja, ka ka esošajā izglītības modelī ir pārāk
liels mācību priekšmetu skaits, kas nedod skolēniem iespēju iedziļināties, kā
arī liedz atklāt un attīstīt savas intereses. Tāpat viņš uzsvēra, ka pašlaik
profesionālo skolu audzēkņiem, vidusskolu un valsts ģimnāziju audzēkņiem ir
atšķirīgs stundu skaits vispārizglītojošos priekšmetos, lai gan 12.klasē
centralizētie eksāmeni ir vienādi.
Izglītības programmu īstenos no 3360 līdz 3780 mācību stundās
klātienes formā un no 1890 līdz 2205 mācību stundās neklātienes vai tālmācības
formā, norāda ministrija.
Ministrija projektā norāda, ka satura īstenošanas mērķis ir
lietpratīgs skolēns, kurš apzinās savas personiskās spējas un intereses
mērķtiecīgai personiskās un profesionālās nākotnes veidošanai, kurš rūpējas un
ciena sevi un citus.
Tāpat ministrija ar pārmaiņām vēlas, lai skolēni padziļina
zināšanas, izpratni, prasmes un turpina nostiprināt vērtības atbilstoši saviem
nākotnes mērķiem, atbildīgi darbojas paša, ģimenes un ilgtspējīgas Latvijas
valsts un pasaules veidošanā.
Standarts vispārinās un padziļinās pamatizglītībā apgūtās
zināšanas, izpratni, prasmes, vērtības un tikumus, kā arī veicinās
individualizētu iedziļināšanos un specializēšanos šaurākā mācību jomu lokā,
apgūstot tās padziļināti, atbilstoši savām interesēm un nākotnes mērķiem.
Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs, beidzot
12. klasi ir kritiskās domāšanas un problēmrisināšanu prasmju attīstīšana,
skolēni interesējas par atklājumiem un inovācijām, regulāri un atbilstoši savām
vajadzībām izvirza īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, mācību procesā un
sabiedriskajā dzīvē apzināti orientējas uz kopējo labumu, kā arī tiek attīstīta
viņa pilsoniskā līdzdalība un digitālā pratība.
Ministrija norāda, ka plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti ir
kompleksi, tie atklāj gala rezultātu darbībā, ietver zināšanas, izpratni un
prasmes mācību jomās, caurviju prasmes, vērtības un tikumus.
Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomās noteikti
valodu mācību jomā, sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, kultūras izpratnes
un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu mācību jomā, matemātikas mācību jomā,
tehnoloģiju mācību jomā un veselības, drošības un fiziskās aktivitātes jomā.
Foto: no arhīva
