No 2026. gada līdz 2029. gadam par 5 līdz 6% varētu samazināt pabalstus valsts amatpersonām, kas pilda dienesta pienākumus ārvalstīs, kā arī pabalstu par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstī, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavoto Ministru kabineta noteikumu grozījumu anotācija.
Samazinājums būs spēkā četru gadu periodā, bet no 2030. gada šie pabalsti plānoti iepriekšējā apmērā. Grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, lai tie sakristu ar fiskālā gada sākumu un nodrošinātu vienotu budžeta izpildi.
Ministrijas iesniegušas priekšlikumus par algas pabalsta par dienestu ārvalstīs, pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī samazinājumu. Trīs gadu laikā Aizsardzības ministrija šādā veidā plāno samazināt izdevumus par 729 420 eiro, ĀM – par 2,3 miljoniem eiro, Ekonomikas ministrija – par 73 080 eiro, Finanšu ministrija – par 28 416 eiro.
Savukārt Iekšlietu ministrija trīs gadu laikā iecerējusi samazināt izdevumus par 49 242 eiro, Izglītības un zinātnes ministrija – par 24 204 eiro, Klimata un enerģētikas ministrija – par 28 980 eiro, Labklājības ministrija – par 20 880 eiro, Prokuratūra – par 14 523 eiro, Saeima – par 10 530 eiro, Satiksmes ministrija – par 25 470 eiro, Tieslietu ministrija – par 122 670 eiro, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija – par 13 860 eiro, Veselības ministrija – par 14 940 eiro, bet Zemkopības ministrija – par 44 580 eiro.
ĀM norāda, ka kopējais plānotais izdevumu samazinājums 2026. gadā būs 1,19 miljoni eiro, 2027. gadā – 1,19 miljoni eiro, savukārt 2028. gadā – 1,15 miljoni eiro.
Patlaban diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām, kas strādā ārvalstīs, tiek nodrošinātas vairākas sociālās garantijas. Tās ietver algas pabalstu par dienestu ārvalstī, pabalstu par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstī, kompensāciju par bērna izglītības iestādes izdevumiem, kompensāciju par dzīvesvietas īri un transporta izdevumu kompensāciju. ĀM norāda, ka no šiem pabalstiem finansiāli visapjomīgākie ir tie, kas paredzēti par dienestu, laulāto un bērniem, jo tie tiek izmaksāti papildus pamatalgai.
ĀM uzsver, ka minēto pabalstu samazinājums neietekmēs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un personas pensijas kapitālu. ĀM vērtējumā šis risinājums vismazāk ietekmē amatpersonu dzīves apstākļus ārvalstīs, jo paredzētais samazinājums nepārsniedz 6% un ir īslaicīgs. Samazinājums izvēlēts kā daļa no budžeta konsolidācijas pasākumiem, lai samazinātu valsts izdevumus un stiprinātu fiskālo disciplīnu, vienlaikus saglabājot diplomātiskā dienesta funkcionalitāti.
ĀM arī skaidro, ka tiesiskās paļāvības princips, kas izriet no Satversmes, grozījumus neierobežo, jo paredzēta tikai pabalstu apmēra korekcija, nevis tiesību atņemšana. ĀM klāsta, ka tiek nodrošināts samērīgums starp individuālajām interesēm un valsts budžeta prioritātēm, kuru centrā 2026. gadā ir ārējā un iekšējā drošība.
