No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases
pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību, otrdien konceptuāli vienojās Ministru
kabinets.
Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk
vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais
princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar
Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem
nosacījumiem varētu atsākt klātienes mācības. Otrdien gan tika pieņemts
konceptuāls lēmums, bet konkrēts priekšlikums un gala lēmums tiks pieņemts
valdības sēdē ceturtdien, 18.februārī.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka
Veselības ministrija līdz ceturtdienai konsultēsies ar speciālistiem, kādā
veidā saņemt datus par Covid-19 saslimstības izmaiņām pašvaldībās. Pavļuta
ieskatā, vajadzētu normēt to teritoriju skaitu, kurās varētu atjaunot klātienes
mācības.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbalstīja
priekšlikumu par “drošas skolas” principa ieviešanu, un šī principa
iedzīvināšanā liela nozīmē būtu reģionālai pieejai dažādu ierobežojumu izmaiņu
ieviešanā.
Premjers aicināja ievērot tā dēvēto “luksofora
principu”, kas nosaka četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši
kurām tiek noteikti ierobežojumi. Kariņš norādīja, ka kamēr 14 dienu kumulatīvā
saslimstība ar Covid-19 ir virs 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju,
tikmēr Eiropas skatījumā Latvijā situācija ar Covid-19 izplatību tiek vērtēta
kā bīstama.
Vienlaikus premjers aicināja ņemt vērā Lielbritānijā
konstatētā Covid-19 daudz lipīgākā paveida gaidāmo izplatību Latvijā.
“Tagad Covid-19 saslimstība mazinās, bet mēs zinām, ka tas ir laika
jautājums, kad prevalēs britu variants,” piebilda Kariņš.
Pēc diskusijām Kariņš vēlreiz rosināja arī turpmāk
ņemt vērā “luksofora principu” un aicināja Veselības ministrijai un
Izglītības un zinātnes ministrijai līdz ceturtdienai vienoties par to, kādos
apstākļos bērni varētu atgriezties skolā.
Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra
(SPKC) kapacitātei, ne vairāk kā 200 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju jeb ne
vairāk kā 270 jaunu gadījumu dienā var uzskatīt par tādu saslimstības rādītāju,
kur visus gadījumus var izsekot un rūpīgi veikt epidemioloģisko
izmeklēšanu.
Šajā sakarā SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijiem
skaidroja, ka šādā pieejā problemātisks aspekts ir, ka teritorijās ar zemu
iedzīvotāju skaitu saslimstības rādītājs var straujāk svārstīties. Lai mazinātu
rādītāju strauju svārstīšanos, pieņemts lēmums reģionu dalījumu noteikt
pašvaldību līmeni, nevis pagastu. Šādu variantu epidemiologs nodēvēja par
“zelta vidusceļu”.
IZM ieskatā, ņemot vērā saslimstības rādītājus,
vienlaikus nosakot, ka ik nedēļu ir jāveic izglītības iestādes klātienē
nodarbināto testēšana, kā arī efektīvi ievērojot epidemioloģisko drošības
pasākumu, var lemt par nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu
stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai. Uzlabojoties epidemioloģiskajai
situācijai, var lemt arī par klātienes mācības atjaunošanu noteiktām klašu
grupām skolēniem un individuālām konsultācijām skolas vecuma bērniem, kas
pakļauti priekšlaicīgam mācību pārtraukšanas riskam, un izglītojamiem, kas šajā
semestrī noslēdz izglītības ieguvi pamata un vidējā pakāpē vispārējā vai
profesionālā izglītībā.
Ņemot vērā, ka sabiedriskais transports ir viens no
epidemioloģiskā riska neaizsargātākajiem pārvietošanās līdzekļiem
izglītojamiem, valdība noteica, ka izglītības iestādes dibinātājam iespēju
robežās ir jāveic nepieciešamie epidemioloģiskie drošības pasākumi, kas
nodrošina izglītojamam iespēju nokļūt izglītības iestādē veselībai drošā veidā.
Pašvaldības, piemēram, var organizēt atsevišķu izglītojamo plūsmu sabiedriskajā
transportā, kā arī skolēni var pārvietoties ar privāto transportlīdzekli, kājām
vai izglītības iestādes autobusu.
Pēc aktuālākajiem SPKC datiem, 14 dienu kumulatīvais
saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju līdz 200 ir 20 pašvaldībās –
Alsungas, Cesvaines, Dundagas, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Jaunpiebalgas, Ķeguma,
Kuldīgas, Lielvārdes, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Rucavas,
Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu un Skrundas, Vecpiebalgas novados.
IZM pagājušajā nedēļā valdībā piedāvāja klātienes
mācības atsākt tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar
Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju.
IZM atklāja, ka 1.-6.klase, kā arī
12.klase klātienē mācības varētu atsākt tajās pašvaldībās, kuru 14 dienu
kumulatīvais saslimstības rādītājs būs zem 200 saslimušajiem uz 100 000
iedzīvotāju, savukārt saslimstības gadījumā līdz 400 gadījumiem uz 100 000
iedzīvotāju klātienē mācības varētu sākt tikai 1.-3.klase.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP)
iepriekš pauda pārliecību, ka reģionu princips skolu atvēršanai strādās vien
tad, ja būs skaidrs testēšanas algoritms, par kuru atbildīga ir Veselības
ministrija.
Vienlaikus Šuplinska apgalvoja, ka pašvaldībām 14
dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju vērtēšanai primāri būs
jāizmanto SPKC jau radītais instruments, kas gan nākotnē tikšot
“paspilgtināts” ar testēšanu.
Foto: pixabay.com
