Lai gan 2018.gads Latvijā bija sausākais novērojumu vēsturē, vidējais
nokrišņu daudzums pēdējās desmitgadēs Latvijā ir audzis, liecina Latvijas
Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.
1961.-1990.gada vidējais nokrišņu daudzums valsts teritorijā bija 651
milimetrs, bet šajā desmitgadē tas sasniedzis vidēji 701 milimetru gadā jeb
107,7 procentus no agrākās normas.
Nokrišņu daudzumam gadu no gada vērojamas lielas svārstības. 2017.gadā
Latvijā kopumā bija 810 milimetru nokrišņu, pērn – tikai 473 milimetri,
savukārt šogad lietus un sniega daudzums provizoriski sasniedzis 650
milimetrus.
LVĢMC, apkopojot datus par jau notikušajām klimata pārmaiņām un izvērtējot
nākotnes prognozes, secinājis, ka Latvijā biežāki kļūs sausuma un karstuma
periodi, bet gada kopējais nokrišņu daudzums turpinās palielināties, tāpat
biežāk gaidāms stiprs lietus, kas var izraisīt plūdus.
Līdz šā gadsimta beigām tiek prognozēts gada kopējā nokrišņu daudzuma
palielinājums par aptuveni 80-100 milimetriem. Nokrišņu daudzums straujāk
pieaugs ziemā, savukārt vasarā tas var pat samazināties. Biežāk gaidāms lietus,
tai skaitā intensīvas lietusgāzes, bet retāk snigs.
Lauksaimniecībā sniega trūkums var palielināt kailsala un kultūraugu
izsalšanas risku. Intensīvi nokrišņi biežāk var apgrūtināt ražas novākšanu un
augsnes apstrādi pārmērīgā mitruma dēļ, palielināsies kultūraugu izslīkšanas
risks. Savukārt karstuma un sausuma periodi vasarās veicinās straujāku augsnes
izžūšanu un var izraisīt augu nokalšanu, kas ne tikai samazinās ražu, bet arī
palielinās ugunsgrēku risku.
Jau ziņots, ka 2010.-2019.gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniegusi
+7,1 grādu, kas ir 1,4 grādi virs 1961.-1990.gada klimatiskās normas. Savukārt
2019.gads ar vidējo gaisa temperatūru +8,1 grāds kļuvis par vissiltāko
novērojumu vēsturē.
Foto: pixabay.com
