Saeimas vairākums šodien noraidīja opozīcijas deputāta Andreja
Klementjeva (S) ar citu partijas “Saskaņa” deputātu atbalstu
iesniegto likumprojektu, kurā rosināts palielināt bezdarbnieku pabalstus un
noteikt atvieglotākus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai.
Klementjevs aģentūru LETA iepriekš informēja, ka
grozījumi tika virzīti, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas rezultātā izraisītās
negatīvās sekas nodarbinātības jomā. Izmaiņas deputāti piedāvāja attiecināt uz
personām, kuras bezdarbnieka statusu ieguvušas pēc ārkārtējās situācijas saistībā
ar Covid-19 pandēmijas izsludināšanas jeb pēc 2020.gada 12.marta.
Bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no viena gada
līdz deviņiem gadiem pašlaik pienākas pabalsts 50% apmērā no vidējās
apdrošināšanas iemaksu algas – “Saskaņa” rosināja to palielināt līdz
60%. Bezdarbniekiem ar stāžu no desmit līdz 19 gadiem tika rosināts pabalsta
apmēru palielināt no 55% uz 65%, ja stāžs būtu no 20 līdz 29 gadiem – no 60% uz
70%, un ja stāžs būtu virs 30 gadiem – tad no 65% uz 75%.
Kā pavēstīja Klementjevs, izmaiņas paredzēja no 12
mēnešiem uz astoņiem mēnešiem samazināt mēnešu skaits, par kādu jābūt veiktām
sociālās apdrošināšanas iemaksām, lai iegūtu bezdarbnieka statusu. Līdz ar to
politiķis rosināja noteikt, ka tiesības uz bezdarbnieka statusu ir
bezdarbniekam ar stāžu vismaz astoņi mēneši – pašreizējo 12 mēnešu vietā.
Bija piedāvāts arī palielināt izmaksājamā pabalsta
apmēru atkarībā no tā izmaksas ilguma. Tāpat bija iecerēts arī palielināt
bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu no astoņiem uz deviņiem mēnešiem.
Likumprojekta anotācijā bija pausta nostāja, ka
steidzami ir jāpārskata vēl pirms Covid-19 krīzes pieņemtie lēmumi par bezdarba
pabalsta izmaksas ilguma un pabalsta apmēra samazināšanu. Grozījumu mērķis esot
mazināt minētā vīrusa izplatības radītās sekas, kas palielina nabadzības riskam
pakļauto iedzīvotāju skaitu, norāda šodien Saeimas vairākuma noraidīto izmaiņu
autori.
“Saskaņas” deputāti vērsa uzmanību, ka
“stingro ierobežojošo pasākumu” rezultātā ir novērojama uzņēmumu
slēgšana un darbinieku atlaišana.
Politiķis pauda, ka cilvēki, kuri iegūst bezdarbnieka
statusu, zaudē arī savu pirktspēju, kas “tuvā nākotnē” varot radīt
bezdarbu arī pašlaik strādājošajiem. Savukārt, pieņemot piedāvātos grozījumus,
tiktu palielināts bezdarbnieka pabalsta apmērs un izmaksas ilgums palielinās
naudas daudzumu Latvijas ekonomikā.
Izmaiņas būtu nodrošinājušas, ka cilvēki nepaliek bez
jebkādiem iztikas līdzekļiem, vienlaikus samazinot slodzi, kas pašlaik ir
pašvaldību sociālajiem dienestiem, kā arī novērstu “noziedzības līmeņa palielināšanos,
piemēram, zādzības nelielos apmēros, ko var izraisīt iedzīvotāji, kas
saskarsies ar strauju sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanos”, teiks
noraidītā likumprojekta anotācijā.
Jau vēstīts, ka ārkārtējā situācija valstī Covid-19
izplatības mazināšanai pagarināta līdz 12.maijam. Valsts šajā laikā noteikusi
dažādus atbalsta pasākumus, tajā skaitā paplašinot bezdarbnieka pabalsta
saņēmēju loku.
Foto: pixabay.com
