Pagājis pirmais mācību gads programmas «Iespējamā misija» dalībniekiem – jauniešiem, kuriem nav pedagoģiskās izglītības, bet kas vēlas strādāt skolā. Jelgavas rajonā savus spēkus izmēģināja divas jaunās skolotājas – Anna Gabriša Teteles pamatskolā un Edīte Millere Ozolnieku vidusskolā.
«Vēlme kļūt par skolotāju bija iesakņojusies jau sen, sen. Tomēr atalgojums un prestižs kaut kā atturēja no šīs profesijas apguves, tāpēc izvēlējos pavisam citu karjeru – kļūt par ķīmiķi,» atceras dabaszinību, bioloģijas un ķīmijas skolotāja Anna Gabriša. Viņa piebilst, ka ātri vien sācis pietrūkt kontaktu ar cilvēkiem, un «Iespējamās misijas» ideja ļoti uzrunājusi. Jaunā izaicinājuma sākums gan bijis ļoti grūts.«Protams, neiztiku bez uztraukumiem. Pirmajās nedēļās kādas trīs stundas pavadīju, gatavojot vienu mācībstundu. Sekoja negulētas naktis. Bija jāsaprot, kā pasniegt informāciju, – lai bērni saprastu, lai nebūtu pārāk sarežģīti, pārāk draudzīgi vai stingri,» stāsta pedagoģe.Pašlaik jau ir pārliecība, drošāka sajūta. Tomēr joprojām daudz kas notiek pirmo reizi – liecību rakstīšana, pēdējais zvans.Savukārt Ozolnieku vidusskolā jaunas vēsmas ienesa angļu valodas skolotāja Edīte Millere. Sākums gan izrādījies ļoti grūts, jo nav bijis pieredzes, taču viņa atzīst, ka ne reizi nav nožēlojusi dalību «Iespējamajā misijā». Pirmās nedēļas lielā mērā aizritējušas bez sociālās un privātās dzīves. Bijušas melnās dienas, taču ne brīdi nav gribējies iesākto pamest.Edīte stāsta, ka no vecāko klašu audzēkņiem izskanējusi vilšanās par striktu vērtēšanu, ka nevar sarunāt «pa draugam»…Vairāk lasiet ceturtdienas, 28.maija, «Zemgales Ziņās».
