14. septembrī apritēja 160 gadi, kopš dzimis pirmais Valsts prezidents zemgalietis Jānis Čakste. Apliecinot cieņu J. Čakstem gan kā mūsu novadniekam un pirmajam Valsts prezidentam, gan kā spilgtai personībai, kuras paustās idejas nav zaudējušas aktualitāti arī šodien, viņa dzimšanas dienā ziedus pie J. Čakstes pieminekļa nolika Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, J. Čakstes dzimtas pārstāvji, Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada vadība un citi jelgavnieki, informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.
Valsts prezidents E. Levits savā uzrunā atzina, ka J. Čakstes atstātais mantojums ir liels izaicinājums katrai nākamajai paaudzei, uzturot viņa ideālus un, turpinot vaidot Latviju kā augsti attīstītu, tiesisku un demokrātisku valsti.
“Neatkarīga, brīva un demokrātiska Latvijas valsts – tas ir Jāņa Čakstes lolojums. Viņš kļuva par vienu no cienījamākiem Latvijas valstsvīriem, kura kompetences, dotības un harizma veidoja jaunās Latvijas valsts atpazīstamību Eiropā. Godinot Latvijas Republikas pamatlicēju Jāni Čaksti 160. dzimšanas dienā, aicinu un uzrunāju ikvienu. Mums ir jāatgriežas pie galvenā, ko kodolīgi nodefinēja mūsu pirmais Valsts prezidents. Latvijas valsts stāv par visu augstāk. Ja mēs to pieņemsim un apliecināsim ar darbiem, tad mūsu Latvija piedzīvos izaugsmi un savu, neatkarīgu valsti piedzīvos arī mūsu nākamās paaudzes,” uzsvēra Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Piemiņas brīdī pie J. Čakstes pieminekļa piedalījās arī J. Čakstes dzimtas pārstāvji un uzrunu teica viņa mazmazmeita Kristīne Čakste, atzīstot, ka Jelgava ir J. Čakstes pilsēta.
Pēc svinīgā piemiņas brīža un ziedu nolikšanas pie Latvijas Valsts pirmā prezidenta pieminekļa, atceres pasākums turpinājās Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Vēstures zinātņu doktors Jānis Šiliņš uzstājās ar priekšlasījumu “Starp Rīgu un Parīzi: Jāņa Čakstes politiskā darbība 1918. gada novembrī–1919. gada jūlijā”.
Foto: Ruslans Antropovs
