Finanšu
ministra vadības darba grupā atbalstīts Labklājības ministrijas priekšlikums par
slimības palīdzības pabalsta plašāku pieejamību, jo Covid-19 izplatība nav
mazinājusies, un ir pagarināti iepriekš noteiktie ierobežojumi. Tai skaitā,
nosakot attālināto mācību procesu jaunāko klašu skolēniem. Attālināto apmācību
ieviešana būtiski ietekmē ne tikai bērnus un viņu izglītošanās procesu, bet tam
ir arī liela ietekme uz bērnu vecāku kā darbinieku un viņu darba devēju
savstarpējām attiecībām, informē Labklājības
ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils
Zariņš.
Ņemot
vērā, ka šis ir pagaidu risinājums ārkārtas situācijā, lai mazinātu vīrusa
izplatību sabiedrībā un mēģinātu pēc iespējas ātrāk atgriezties ierastā dzīves
ritmā, Labklājības ministrija (LM) aicina darba devējus būt iespējami
pretimnākošiem pret tiem darbiniekiem, kuriem ir sākumskolas vecuma bērni, un
mēģināt rast tādus risinājumus uzņēmumā, kas dotu iespēju šiem vecākiem gan
sniegt atbalstu saviem bērniem mācību procesā, gan arī iespēju veikt savus
darba pienākumus.
“Slimības
palīdzības pabalsta saņēmēju loks tiek paplašināts, izprotot situāciju, kādā
šobrīd ir vecāki, kas uz kādu brīdi kļūst par sava bērna skolotāju, līdz ar to
ir neiespējami savienot darbu mājās ar atvases apmācību,” uzsver labklājības
ministre Ramona Petraviča un aicina darba devējus būt iespējami pretimnākošiem.
Darba
devēji un darbinieki savstarpēji vienojoties varētu pielāgot darba laika
organizēšanas jautājumus, vai arī pārskatīt darba procesus. Ja šādi pielāgojumi
objektīvu apstākļu dēļ nav iespējami, tad LM aicina izvērtēt iespēju
savstarpēji vienoties ar darbinieku par attaisnoto prombūtni, ja darbinieks
nevar strādāt attālināti vai nevar attālināti veikt darbu pienācīgā kvalitātē.
Šādā situācijā darbiniekam ir tiesības saņemt slimības palīdzības pabalstu.
LM
atgādina, ka atbilstoši Darba likumam, darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu
prombūtni, ja viņa tūlītēja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas,
nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Ja darbinieks pieļaujamā
veidā izmanto savas tiesības, darba devējam ir aizliegts radīt viņam
nelabvēlīgas sekas.
No 1. janvāra līdz 30. jūnijam slimības palīdzības pabalsta kalendāro
dienu un reižu skaits netiek ierobežots. Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūra (VSAA) piešķirs pabalstu par kalendārajām dienām, aprēķinot to 60
procentu apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas
par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša,
kurā sākas periods, par kuru piešķir pabalstu. Pabalstu var saņemt viens no
bērna vecākiem vai aizbildnis, adoptētājs, audžuvecāks, kurš ir darba
ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet nevar strādāt attālināti. Ja nepieciešams
pieskatīt divus vai vairākus bērnus, vienam pieprasītājam piešķir tikai vienu
pabalstu.
Pabalstu piešķir par bērnu vecumā līdz 10 gadiem
(ieskaitot) vai bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, ja bērns
nedrīkst apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi vai, ja mācības vispārējās
izglītības programmā notiek attālināti. Pabalstu piešķir un izmaksā, pēc tam,
kad periods, par kuru pieprasīts pabalsts, ir noslēdzies.
Lai
varētu pieprasīt slimības palīdzības pabalstu, ir nepieciešams darba devēja
apliecinājums, ka darbinieks nevar strādāt attālināti. Apliecinājumu darba
devējs var sūtīt ar drošu elektronisko parakstu VSAA (uz
aģentūras e-pasta adresēm: [email protected];
[email protected])
vai darbiniekam, kā arī izsniegt darbiniekam drukātā formā.
Ievērojot
darbiniekam noteikto darba laiku un
darba laika uzskaites veidu, darba devējs apliecinājumā norāda laika periodu,
kurā darbinieks nevar strādāt attālināti. Apliecinājumā var būt arī norādīts
laika periods, konkretizējot datumus, kuros darbinieks nestrādās (situācijā, ja
darbinieks, piemēram, laikā līdz 7.februārim strādās tikai pāris dienas
nedēļā).
Foto: no arhīva
