Lai savlaicīgi pamanītu nelabvēlīgas izmaiņas un sāktu ārstēšanu, Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina pieaugušos izmantot valsts apmaksātās profilaktiskās veselības pārbaudes, kas pieejamas noteiktos vecumos, nav ierobežotas ar kvotu un tiek sniegtas ārpus kopējās pieraksta rindas, aģentūru LETA informēja NVD.
Ikvienam iedzīvotājam reizi gadā pie sava ģimenes ārsta ir tiesības uz pilnībā valsts apmaksātu profilaktisku apskati, par kuru nav jāmaksā pacienta līdzmaksājums. Lai to veiktu, jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par ērtāko vizītes laiku.
Profilaktiskās apskates laikā ārsts uzklausa pacienta sūdzības, izvērtē veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā veic vairākas izmeklēšanas manipulācijas – asinsspiediena un pulsa noteikšanu, ķermeņa svara un garuma mērījumus, ādas un gļotādu apskati, sirdsdarbības un plaušu izklausīšanu, limfmezglu un vairogdziedzera palpāciju, redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģisko funkciju izvērtēšanu, kā arī vēdera iztaustīšanu. Pēc apskates ārsts var ieteikt papildu izmeklējumus vai speciālistu konsultācijas un sniedz rekomendācijas par turpmāku veselības uzraudzību.
Savukārt no 40 gadu vecuma ik pēc pieciem gadiem intervālā līdz 65 gadiem profilaktiskās apskates laikā tiek novērtēts arī sirds un asinsvadu slimību risks, izmantojot SCORE metodi. Vajadzības gadījumā tiek veikta sirds un asinsvadu un smēķēšanas anamnēzes izvērtēšana, sirds un miega artēriju auskultācija, asinsspiediena mērīšana, ķermeņa masas indeksa noteikšana, elektrokardiogramma, kā arī laboratoriskās analīzes holesterīna un triglicerīdu līmeņa mērīšanai.
Ikgadējās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates laikā noteiktiem pacientiem bez cukura diabēta riska faktoriem tiek nodrošināta arī valsts apmaksāta cukura līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā tukšā dūšā. Tā tiek veikta pacientiem 40 gadu vecumā un reizi trijos gados vecuma grupā no 45 līdz 72 gadiem.
Ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam ir palielināta ķermeņa masa un vēl ir vismaz viens no riska faktoriem, vai iepriekšējā glikozes noteikšanas laikā bija konstatēta robežhiperglikēmija, tad cukura līmeņa noteikšanu venozo asiņu plazmā tukšā dūšā ir jāveic katru gadu.
NVD uzsver, ka pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem katram pieaugušajam Latvijā vidēji ir trīs sirds un asinsvadu slimību riska faktori, no kuriem biežākie ir smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis.
Svarīga profilaktiskās veselības aprūpes daļa ir arī valsts apmaksātās vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīnings.
NVD organizētā vēža profilaktisko pārbaužu programma ietver dzemdes kakla vēža, krūts vēža, prostatas vēža un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīningu. Regulāra skrīninga veikšana ir ļoti svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības un tām nav simptomu, līdz ar to cilvēks var pat nenojaust par to, ka ir saslimis, skaidro NVD. Skrīnings sniedz iespēju gūt pārliecību par veselības stāvokli, ja pārbaužu rezultātā nekādas izmaiņas netiek konstatētas, savukārt gadījumā, ja tomēr tiek atklāta slimība – sākt savlaicīgu ārstēšanu.
Dzemdes kakla vai krūts vēža skrīninga veikšanai sievietēm noteiktos vecumos tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, kas kalpo kā nosūtījums pakalpojuma saņemšanai. Saņemot vēstuli, jāveic pieraksts kādā no piedāvātajām ārstniecības iestādēm. Ārsta apmeklējums un profilaktiskā pārbaude ir pilnībā valsts apmaksātas.
Dzemdes kakla vēža pārbaude tiek nodrošināta sievietēm no 25 līdz 29 gadu vecumam reizi trijos gados, bet no 30 līdz 70 gadu vecumam – reizi piecos gados, izmantojot jauno cilvēka papilomas vīrusa (CPV) testu.
Krūts vēža skrīnings tiek veikts sievietēm no 50 līdz 68 gadu vecumam reizi divos gados. Abiem šiem skrīningiem sievietes saņem uzaicinājuma vēstuli, kas kalpo kā nosūtījums pakalpojuma saņemšanai, un tās tiek sūtītas uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai e-adresi portālā “Latvija.gov.lv” aptuveni trīs mēnešus pēc dzimšanas dienas datuma.
Savukārt ģimenes ārsta praksē tiek organizēta arī zarnu vēža un prostatas vēža pārbaude. Zarnu vēža skrīnings ieteicams sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados.
Pacients ģimenes ārsta praksē saņem testa komplektu slēpto asiņu noteikšanai fēcēs, kuru aizpilda mājās un nogādā praksei analīžu veikšanai. Izmantojot jauno testa veidu, pirms parauga nodošanas nav jāievēro īpaši ēšanas ierobežojumi, norāda NVD.
Otra profilaktiskā pārbaude, kuru organizē ģimenes ārstu praksēs, ir prostatas jeb priekšdziedzera vēža profilaktiskā pārbaude. Tā paredz specifisku asins analīžu veikšanu reizi divos gados visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem.
Pārbaude ieteicama arī vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam reizi divos gados, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam.
Kā norāda NVD, prostatas vēzis ir visbiežāk sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs, kā arī otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem pēc 40 gadu vecuma. Risks saslimt ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam. Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, risks saslimt pieaug pat deviņas reizes.
Lai veiktu pārbaudi, jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi un jāveic pieraksts. Vizītes laikā tiks izsniegts nosūtījums asins parauga nodošanai, lai laboratorijā noteiktu prostatas specifisko antigēnu (PSA), skaidro NVD.
Plašāka informācija par pieteikšanos profilaktiskajām pārbaudēm un iesaistītajām ārstniecības iestādēm pieejama NVD tīmekļvietnes sadaļā “Vēža profilaktiskās pārbaudes”.
